Vakardiena tik tiešām bija jauka :) pilna smaidu, nedaudz asaru, dziesmu, smieklu, runu, šampanieša, apskāvienu, puķu, pārsteigumu, buču, vēlējumu, komplimentu, deju ujj.. un tā varētu turpināt :D
mūsu klase nodziedāja tik smuki, ka pilnīgi prieks pašiem bija. visa zāle esot līdzi dziedājusi un pirmajā rindā fizikas skolotāja trakoti apraudājās. un tikai tajā brīdī, kad noslēgumā mēs visi dziedājām skolas himnu un satverot blakus stāvošo meiteņu rokas es sapratu, ka nu tas ir noticies. vēlviens posms manādzīvē ir noslēdzies. un tad acīs sāka riesties asaras, jo nāca apziņa, ka pastāvēs tāda iespēja, kad mēs visi 23 iespējams vienkopus vairs nesatiksimies. mums paveicās, ka tajā brīdī, kad devāmies ārā no zāles lietus bija mitējies. tām divām klasēm, kurām bija pirms mums izlaidiens viņiem nepaveicās. paspējām uztaisīt klases foto, tik žēl, ka fotogrāfs vairāk uzmanības pievērsa lietus mākoņiem nevis tam, kā mēs izskatījāmies :D un tad jau vakars turpinājās mājās. liels bija mans pārsteigums, kad atverot Labākās dāvanu es tur ieraudzīju martini glāzes ar martini pudeli un ķirsīšiem! man pirmo reizi mūžā kāds bija uzdāvinājis traukus! visticamāk, ka šis moments manā dzīvē paliks vēl ilgi :D kamēr vecāki bija aizlaiduši līdz Blomei pēc garšīgās kūkas es un ciemiņi ātri saklājām galdu, sanesām ēdamo, paklačojām un tad jau arī kūka bija klāt. vakariņas bija tik piemīlīgas un smieklu pilnas, ka gribas to visu vēlreiz, tik žēl, ka brāļa nebija un viņa trūkumu es ļoti izjutu. kad mēs, jaunatne bijām nedaudz iesiluši devāmies atpakaļ uz skolu dejot. uj.. varu pat pie sazinkā apzvērēt, ka mans brālēns ir nenormāli labs dejotājs, nesaprotu, kā viņam pašam galva nenoreiba :D nodejojām līdz balles beigām, kādiem trijiem. un tad devāmies ar kādu Līgas paziņu atpakaļ uz mājām, iemēģinājām manas jaunās glāzes, izdzērām martini, nedaudz panašķējāmies ar ķirsīšiem[vispār no viņiem baigi pumpas metoties, bet nu to es pārdzīvošu :D], paklačojāmies un tad jau pus6 bija klāt. kamēr mēs ar Līgu sataisijāmies uz gulētiešanu uhh.. un no rīta mani uztrieca augšā režisora asistentes zvans - nu cik tad tālu tu esi tikusi, ko?! un tad nu tāda pusaizpampusi devos uz kultūras namu, kur mani un otru izlaisto Elmāru mūsu kolēģi apsveica ar izlaidumu, bija jauki :) un tagad atliek tik doties tālāk jūriņā! :)