Manas ausis pēc šī bezgalīgā miera, kas tagad valda visās mājas istabās, bija noilgojušās. :)
To visu klusumu vēl papilda paskaļa mūzika, kura manu garīgo uztur pie atzīmes "laimīgs".
Vienīgi es nespēju iedomāties, kā es viena pati iešu karogu noņemt no masta. It kā jau tētis no rīta pirms prom braukšanas izstāstija kā to izdarīt, bet nu nespēju iedomāties, kā man sanāks. tādēļ viņu iešu siet nost kkad naktī, kad neviens kaimiņš to neredzēs it īpaši jau man akaimiņiene, kura visu redz un zina. Viņa pat esot ievērojusi, ka es naktī vēlu ejot gulēt un nespēj saprast, ko es tik ilgi darot! Vnk dievīga tantiņa :D:D:D