| cente |
7. Jul 2006|00:04 |
|
eh, forši darbā, kad vakars klāt. pēdējās stundas kļūst īsākas, ja klausās Terzena aizrautīgajā vāvuļošanā. pēdējos darba mirkļus nolēmu nošvaļot un uzraut smēķi. iegāju mierīgākā Vecrīgas ielā, pabaudīju savu ķiršu tabakas "draudziņu" un aiz stūra kāds bards spēlēja "Knockin' On Heavens Door", pie tam izpildījums bija tīri cērtams. tāda atslābuma sajūta. nu dažreiz ir tāda sajūta, ka viss, kas notiek, nav pa īstam. |
|