| bez nākotnes vīzijām |
14. Dec 2005|13:09 |
interesanti, vai man 44 gadu vecumā arī būs vēl kāds vīrietis bez vīra. negribētos gan. laikam tomēr esmu viens monogāms radījums. pārmaiņas vispār neciešu. varbūt vienīgi tādas, kas apgāž mazo pasaulīti visu pinīgi otrādi. mazās pārmaiņas gan ir neciešamas. manai bioloģiskajai mātei gan tas skats uz dzīvi savādāks, kā liekas. ak, šīs sievietes, kas sevi sauc par mūsu mātēm.. ne man vienai šitā paveicies.
bet es kā meita jau arī neesu nekāda džīzasa dāvana - drīzāk katras mātes bieds. tas laikam viens no iemesliem, kāpēc negribētu seu bērnus. bail tomēr, ka mans raksturs iedzimtu knēvelim. bet nu kādus 10 gadus vēl varu par to galvu nelauzīt.
dažbrīd liekas, ka cilvēkiem nau humorizjūtas. man tomēr joki par cilvēkiem bez rokām liekas smieklīgi. jauka dieniņa vispār. |
|