mana kļūda ir tā, ka es neko nesaku. bet kā tad, lai pasaka, ko jūt? kā var jūtas formulēt tā, lai citi saprot? es atkal visu čakarēju. ar gandrīz visiem seu tuvajiem cilvēkiem. mani biedē manas attiecības ar tēvu - tās ir palikušas sūdīgākas. manas vainas dēļ. es nezinu, no kurienes manī tāds vēsums. varbūt vienkārši piegriezies vienmēr būt tai, kas piekāpjas.

bieži, mācoties no kļūdām, es pieļauju kaudzi jaunu. un šī droši vien ir vēl viena - tā, ka es tagad kauko saku.

man pēdējā laikā jautā, kāpēc esu bēdīga/skumja un es, kā vienmēr, atbildu, ka neesu; ka tā tikai izskatās. vieglāk ir visu noliegt, lai nebūtu nekas jāskaidro.

un kopš kuriem laikiem mēs dzīvojam dažādās pasaulēs? tāda taču nebija mana izvēle.