| be careful, don't drop yourself |
3. Jun 2005|22:06 |
šonakt redzēju sapnī, ka mani notriec mašīna. man bija lauztas abas kājas, ribas un es asiņoju, es nebiju bezsamaņā. bija putenis. vienīgais, ko jutu, bija sniegs manās plaušās, ar ko biju aizrijusies. es nesaucu palīgā un nebļāvu. es gulēju rāmi, domājot par savu apgrūtināto elpošanu un sniegu. es piepacēlu galvu, lai redzētu ceļu un gaidīju nākošo mašīnu.
vakar autobusā man pretī sēdēja pavisam sirma pendža. vienā jaukā brīdī sajutu/redzēju viņas pussažuvušo roku uz mana ceļgala. izņēmu pleijera austiņu no auss, lai uzklausītu, kas vecmāmuļai uz sirds. viņa mani nosauca par bērniņu, vairākas reizes atvainojās un palūdza ieslēgt mūziku klusāk, jo viņa vairs nevarot izturēt. viņa pielaizīgi smaidīja, cerībā, ka uz mani tas iedarbosies. es, ar vienu mutes kaktiņu piemīlīgi smaidot un otru savilktu ciniskā smīnā, pagrabinājos gar pleijeri un ieslēdzu skaļāk. viņa uzķērās, pateica "paldies" un vēlreiz atvainojās.
nesanāca ar viņu ilgāk pasēdēt, jo man gar sānu rīvējās viena riktīgi trekna pendža, kura nepacietīgi gaidīja, kad varēs ieperināties manā vietā. es viņu palaidu un aizgāju stāvēt ļoti tālu prom - viņa bija resna un sasvīdusi. maza etiopiešu badmiru cilts no viņas gaļas varētu pārtikt pāris mēnešus.
rīt sauļošu savu netiklo miesu urlu parkā. saule, SPĪDI! |
|