| virtual suicide |
1. Jun 2005|20:58 |
man liekas, ka virtuālā pasaule mani nogalina. drīzāk mani nogalina meli. atliek tikai virtuāli nonākt kontaktā ar [vai arī tikai pavērot] kādu indivīdu un tad pēkšņi sajūti puvuma vai līķa sadalīšanās smaku, kas, kā liekas, nāk no monitora - jā, tā smird meli, velns parāvis.
šodien biju narkoloģijas centrā. drausmīgas telpas, milzīga teritorija. jutos kā kauko salietojusies un atkal mana fantāzija ņēma virsroku un izsita mani no līdzsvara - pēkšņi ieraudzīju tās telpas ne kā rehabilitācijas centru, bet kā vecu, neremontētu psihiatrisko klīniku ar visiem tās pacientiem. tādas telpas pašas izraisa halucinācijas.
izdzēšoties no draugiem.lv, zaudē visus draugus, ne?
man nau vajadzīgs bariņš cilvēku, kas ir mani draugi tiešām tikai virtuāli. man slāpst pēc vērtīgas sarunas nevis pēc debīla čata ar vēl debīlāku smailiju aiz katra vārda. |
|