 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
.
Neskatoties uz to, ka pirmais EMI singls Rīga bija vienkārši graujoši smieklīgs. Es nevaru neatzīmēt, ka EMI ir labās puses - viņa labi dejo un viņai ir laba balss. Man šāda mūzika nesaista, varētu teikt, ka nepatīk pat kaitina. Bet, kas mani nekaitina attiecībā uz EMI - viņa nemaz nav sliktāka par tiem mēsliem ko LV jaunieši klausās katru dienu - Lady Gaga, Kesha utml. Viņa cenšas un es novēlu, lai viņai izdodas.
Viņas daiļrade - emimusic.lv
Viņa sejas panti bija robusti - nedaudz iekrituši vaigi un izpiedušies vaigu kauli. Bet tie labi piestāvēja viņa sejas izmēram, tā bija mazāka nekā vairumam. Viena zoda puse bija lielāka par otru un ieskatoties vērīgāk varēja redzēt arī to, ka kakls ir šķībs, gluži, kā vētrā sasvērusies egle. Augšējā zobu rindā viņam iztrūka viens zobs, tas vēl vairāk bojāja kopējo iespaidu. Nē, viņš nebija neglīts un tomēr, viņa paša viedoklis par sevi bija tieši tāds. Iespējams, tas bija par iemeslu tam, kāpēc daudzi viņu uzskatīja par neglītu. Bārda uz viņa sejas auga tādiem, kā plankumiem - tajos brīžos, kad viņš audzēja bārdu tas izskatījās diezgan amizanti. Gluži, kā zāles kumšķi starp betona plāksnēm.
...
Kāds var izskaidrot, kāpēc Avatara cilvēciņi bija zili ? Saprotu - zaļi, dabas krāsas, bet ZILI ??? Kārtējā homopropogandas filma ;D
lasot svešu ļaužu ierakstus cibā, var pārņemt nelietīga sajūta par savu nekreativitāti.
Atkal bija pienācis 9. maijs. Nacionālista Rūdolfa vārdiem, tie "pretīgie krievi" atkal svin "savus pretīgos svētkus". Rūdolfs bija stingri nolēmis, ka šogad ir pienācis laiks nedaudz pabojāt "okupantu" noskaņojumu. Viņš, netipiski sev, piecēlās 9.00 no rīta un laimīgāks, spirgtāks nekā parasti šajā laikā, devās pie spoguļa. Arkārtīgi retas bija tās dienas, kad Rūdolfa un spoguļa viedoklis par Rūdolfu, sakristu, bet šī bija tieši tāda diena. Galu galā, šodien viņš patiešām izskatījās glītāks nekā parasti.
Paņemdams somu ar misijai nepieciešamajamiem priekšmetiem, Rūdolfs nodomāja, ka viņu iespējams šodien piekaus / nogalinās, bet viņš bija gatavs mirt, pirmoreizi dzīvē - patiešām gatavs. Viņš pasmaidīja un zināja, ka piekaušana nozīmētu arī mocekļa statusu visā valstī, varbūt pat - visā Eiropā. Dodoties pēc sava labākā transportlīdzekļa - riteņa, Rūdis pat iesmējas, tik ļoti šī misijas apziņa sildīja viņa pašapziņu. Uzsēdies virsū savam dzelzs rumakam un piesietis piešus, Rūdolfs traucās pie "Okupantu Uzvaras pieminekļa". Tobrīd viņu pārņēmušais entuziasms, ja to varētu pārvērst elektrībā, nodrošinātu Latviju ar elektrību veselu gadu un vēl paliktu pāri arī priekš Lietuvas.
Nonācis pie "Zelta Boulinga centra" Rūdolfs lika savam dzelzs rumakam piebremzēt. Atvēris savu somu, Rūdis izvilka saņurcītu PSRS karogu, pudeli degšķidruma, spiningu. Aplaistīdams karogu Rūdolfs smējās, kā kutināts. Šobrīd jebkurš viņu uzskatītu par nepieskaitāmu, taču neviens gājējs tobrīd garām negāja un kārtību nodrošinošā policija stāvēja tālāk - pie "Dinaz" uzpildes tanka.
Adrenalīns pieauga un sākot mīties - uz sekundes tūkstošdaļu Rūdolfs pat domāja griezties atpakaļ, taču izlēma turpināt iesākto līdz galam. Plivinādams PSRS karogu ar vienu roku un ar otru roku turēdams rumaka pavadu Rūdolfs traucās uz priekšu, ticis garām pie Dinaz stāvošajiem policistiem Rūdolfs vēl vairāk palielināja ātrumu. Tad strauji nobremzēja - pašā svarīgākajā dzīves brīdī viņš bija aizmirsis svarīgu lietu - aizmirsis piešķilt karogu. Rūdis dusmojās uz sevi un tomēr rīkojās ātri - izvilka šķiltavas no kabatas un aizdedzināja karogu. "Sasodīts, tik maz laika", Rūdis iekliedzās. Jo policija bija pamanījusi Rūda darbības un skriešus metās viņam pakaļ. Nometis riteni pie malas viņš sāka skriet pretī slavai skrēja, skrēja, bet nepaspēja... kāda mašīna nepamanīja skrienošo Rūdi un notrieca viņu. Paceldamies krietnu krietnu divu metru augstumā Rūdis, kā palēlinātā fimā, redzēja karogu degam aizvien spožāk, lai arī tas bija izkritis viņam no rokām tomēr dega spoži, jo spoži. Tas arī bija viss ko Rūdolfs pieredzēja savā dzīvē, bet viņš mira ar smaidu uz lūpām. Tikai Ojāram Vācietim gan bija žēl, žēl par Uzvaru, kura nav mūsu un svētkiem, kuri ir viņu...
Current mood:
crazy.Current music: Enik-benik-sikel-sā.
Noskatījos Persiju Džeksonu un zibens nolaupītāju. Laikam jau es tiešām vienkārši paķēru filmu, kura neatbilst ne manai vecuma grupai, ne manam atīstība līmenim un tomēr, ja tā ir bērnu filma, kāpēc filmas veidotāji uzskata, ka bērnu ir dumji, ka bērniem pietiek ar lētiem trikiem ? Labi, saprotu mazi bērni filmās nemeklē orģinālitāti, arī pēc īpaši dziļas domas netiecas, bet šī filma, tā ir vienkārši dumja. Es jau nezinu, varbūt kases ieņēmumi parādīs, ka bērniem patīk. Varbūt tiešām es neko par bērniem nezinu ...
Filmas pozitīvais efekts - bērni zinās vairāk par grieķu mītiem un tomēr - ja šo filmu bērni tiešām atcerēsies vēlāk, tad, kad viņiem tas noderēs skolā vai nebūs tā, ka kontroldarbā par grieķu mītiem būs rakstīti zili brīnumi, piemēram par pusdieviem paredzētām nometnē, kur viņi nez, kāda velna pēc trenējas, nez-kam.
Filmā ir tik daudz aplamību, sižetisku dumību, neloģisku lietu, ka šo filmu pilnīgi noteikti var saukt par haltūru. Arī aktieru plejāde nekāda. Lielākās zvaigznes - Pīrss Brosnans, Uma Tūrmane, bet abiem tomēr ir iedalītas mazas nozīmes lomas. Uma Tūrmane ir medūza, kura filmā parādās aptuveni 5 minūtes, varbūt vairāk, ja ieskaita viņas nocirsto galvu, Pīrss Brosnans, savukārt ir pusdievu nometnes vadītājs, redzams aptuveni tikpat cik Tūrmane. Visu filmu uz saviem pleciem iznes trijotne Logans Lērmans (Persijs), Brendans T. Džeksons (Pāns / Persija aizstāvis), Aleksandra Daddario (Anabeta Čeisa / pusdieve - Atēnas meita), taču neteiktu, ka varēja just kaut kādu spožumu no šiem aktieriem. Tiesa, ko gan šādā vājā filmā var parādīt ??? Interesanti, ka tikko apskatoties izrādijās, ka filma ir komerciāli veiksmīga, 95 miljoni ieguldīti filmas veidošanā - 173 miljoni kases ieņēmumi un tas tikai pirmajās 24 dienās!!! Iespējams, daudzi uzķērās tāpat, kā es, ja man izrādīsies taisnība tad 2012. gadā nākamā daļa ne tuvu nesasniegs šīs filmas komerciālos panākumus.
Interesanti, kas liek Holivudai taisīt šādas filmas ? Nauda kāre ? Bet kāpēc ir jātaisa haltūra ?
Ak, jā - prognozes nepiepildijās, jo Persijs devās mātes meklējumos uz Aīda valstību, kur protams viņam izdevās māti glābt. Arī tēvam mātes nāvi viņš nepārmeta, tomēr pārmetumus par to, ka viņš pameta viņu maziņu izteica - tomēr tas bija tikai tā, starp citu, beigās viņš sarokojās ar tēvu un viss beidzās laimīgi.
p.s. Persijs un superskaistā meiča (Daddario), tā arī neskūpstījās zem egles, tā vietā viņi sāka kauties ar zobeniem :D
NESKATATIES ŠO FILMU!
Skatos "Persijs Džeksons un zibens nolaupītājs", šoks par scenārista / režisora nožēlojamību. Pērsijam Džeksonam nomirst mamma, bet viņa sejā parādās tikai tādas nelielas bēdas, apmēram, kā nebūtu pieticis naudas kārotajam saldējumam. Arī tālāk - menstruāla saruna starp Kentauru un P.Dž - "Viņi domā, ka Tu esi nozadzis zibeni" P.Dž: "Klausies, es viņus zadzis neesmu". Es saprotu, ka tā ūber filma ir domāta vēl dumjākime bērniem par mani un tomēr filmas veidotāji ir paņēmuši klišeju + klišeju + klišeju, piepinuši klāt grieķu dievus, tīni, kurš izrādās Hērakla līdzinieks (pusdievs) , turklāt šis tīnis zaudē māti un tēvs viņu ir pametis jau bērnībā. Jau zinu, kas būs tālāk - šamējais vienu ieraudzīto superdūdiņu iemīlēs un viņiem būs romantisks skūpsts zem egles, vēlāk satiks tēvu, kuram OBLIGĀTI pārmetīs pamešanu bērnībā un asarainām acīm pieminēs kaut ko par māti, Persijs iemācīsies kauties un būs nerāli spēcīgs čalis ar superspējām, kuram izdosies atrast vainīgo zibeņzadzēju.
Bet es noskatīšos, joka pēc.
Sirds, kā margarīns uz naža
izkūst siltā vējā,
manā sirdī nav nekā,
no noskaņojuma vakarējā :)
"Pastāsti, kas Tev vairāk saista sirdi / dvēseli un acis - saulriets vai jūra vētrā spēcīgā ?!?"
Atvainojos iepriekš, ka piesārņoju šite. Nu, atvainojiet, ka tik daudz. Bet man šobrīd tiešām nav labākais garstāvoklis, skatos hokeju Capitals : Rangers, bet vienalga smeldze nepārstāj vajāt. Starp citu es tagad riju maizi DAUDZ, uzdzeru kafiju un jūtos, kā tipisks amerikāņu komēdiju nūģis - resns, nevienam nevajadzīgs, truls, kuram turklāt ir problēmas pieņemt sevi tādu, kāds viņš ir ... Un jūtos vēl sūdīgāk sūdzoties šeit. It kā, kādam interesētu un it kā, kāds tik tiešām varētu palīdzēt. Tie, kuri varēja palīdzēt aizbrauca atpakaļ uz savām mājām. Bet varbūt ir arī, kas pozitīvs, parasti šajos emocionālajos kritumos (lidojumos?) ir tā, ka pēc tam ir kaut kāda pozitīva pārmaiņa, varbūt šoreiz būs tāpat. Iespējams, es vienkārši vēl joprojām nevaru pieņemt vairākus faktus. Protams, ka šie fakti ir saistīti ar meitenēm. Losis. L-O-S-I-S.
Divas mājaslapas, kas uzlabos garstāvokli vissūdīgākajā dzīves situācijā - miljons.com un nimportequi.com.