Šodien vilcienā satiku sen neredzētu draugu. 2 mēneši - tas ir daudz, ja pirms zināma laika redzējāmies katru dienu. Skatījāmies filmu, tad vēlāk runājāmies. Viņš optimistisks kā vienmēr - ar lieliem plāniem. Lai jau viņam visi plāni izdotos, tiešām.
Šodien redzēju nāvi. Respektīvi - pavecu sievieti pretī koju logam pie atkritumiem ar izkapti rokās. Pēc pieņemtajiem standartiem atbilst: veca, kaulaina un ar izkapti.
Šodien sajutos kā profesionāla reģipša špaktelētāja. Visu dienu. No 12 līdz 20 ar ēdienpārtraukumiem. Pēc fiziska darba ēdiens garšo labāk. Bet nē - es neesmu čakla, strādīga vai izpalīdzīga. Es tikai taisīju savu istabu. Lai man ātrāk būtu gatavi manas persōnīgās dzīves kvadrātmetri. Šie kvadrātmetri būs man, man un man. Ātrāk!