Prof. Biezpientaures pētījumu centrs

Tue, 21 May 2013 02:24:55 GMT

ak nē, flikrs mēģina pašnogalināties

Fri, 17 May 2013 03:58:41 GMT

Kas tas par teicienu "uzsaukt sapulci"? Uzsaukt var šotiņu, kartingus vai pieredzes apmaiņas pasākumu ārpus biroja/valsts. Turklāt sapulcēm ir jābūt iepriekš zināmam plānam, pie kura arī daudzmaz jāturās, nevis jādriftē ideju un pieņēmumu jūklī (kas pats par sevi nav krimināli sodāma darbība, bet to nesauc par sapulci).

Thu, 09 May 2013 12:33:04 GMT

Vispār jau labi, ka fošistus toreiz samočīja, jā. Vienīgais, man simpatizē Breitspurbahn projekts, lai arī uz Baltiju tīkla atzars nebija plānots. Pirms apmētāt mani ar olām, mēģiniet saprast, ka esmu audzis valstī, kurā uz lielākajām pilsētām varēja aizbraukt ar dīzeļvilcienu. Vilcienu satiksme - tas iedveš daļu no pārliecības, kas ir monarhiju pavalstniekiem. Lūk, leiši ir dzīvojuši karaļvalstī un tas ir iemesls to kopībai un pašapziņai. Letiņi ko, viensētnieki un meža vienpatņi - tiklīdz radās izdevība, sagrāva vilcienu satiksmes tīklu un arī vagonu rūpnīcu pie viena. Un ja turpināsies ceļu nodokļa apēšana, var gadīties, ka arī autoceļi reiz būs tikai atmiņas. Mentalitāte, saproties.

Mon, 06 May 2013 04:10:43 GMT

Balkona twiterī agri no rītiem vēl ieskrien zvirbuļi, ļoti reti parādās arī zīlīte. Drīz jau būs jādzēšas līdz ziemai.

Sun, 05 May 2013 09:03:24 GMT

Neatceros, vai esmu rakstījis...sēžot savos birojos, pavaktējiet brīdi kad bundlētais ūdens uz aparāta beidzas un kāds to maina...vislabākais brīdis ir tad, kad tukšais bundulis ir noņemts, jaunais vēl nav atvests un netraucēti var aplūkot, kas mīt iedobē ap puļķi, uz kura uztupina pilno ūdensbunduli. Jā, tas nelīdzinās nekam no mundrajām frāzēm par avota ūdens labajām īpašībām piegādātāja mājaslapā.

Sat, 04 May 2013 14:49:03 GMT

Agrāk dzīve bija vienkārša - ūdeni vai nu ienesa emaljētā spainī vai tecināja no dzeltena misiņa krāna. Sēžot virtuvē (vai virtuves zonā, kā tagad stilīgie mēdz izteikties) uz bāra krēsla (anyone?!?) un dzerot kafiju, kas izaudzēta izcirstu mūžamežu vietā, jums ne prātā nenāk, kas ir ūdenskrāna galā. Es jums nevaru izskaidrot procesa bioloģisko pusi, bet noņemot sietiņu lai izbērtu no ūdensvada saskrējušos sīkgružus (strūkla nav līdzena, mēdz kaitinoši mīzt sānis), atklājas ka metāla sietiņā ir puscaurspīdīgs receklis agrīnā padsmitnieka pollūcijas apjomā. Pavei, pēdējā pile nevis kārtīgi karājas pie krāna maliņas, bet neizžūstot atrodas ilgstoši tajā pašā sietiņā...nē, man nav ideju. Ejiet un redziet paši.

Sat, 04 May 2013 09:26:48 GMT

krūzā ir atlaide pensionāriem un topošajām māmiņām.
labāk būtu otrādi, topošajiem pensionāriem un esošajām māmiņām :)

Thu, 02 May 2013 13:20:36 GMT

Rudzu rupjmaize (precizēju, jo ir cilvēki, kuri brūno ķieģeli arī uzskata par rupjmaizi) ir viens no momentiem, kuru dēļ man būtu ārkārtīgi grūti ilgstoši nedzīvot Latvijā.

nu un ballītes turpinājumam http://www.cbsnews.com/8301-505269_162-57505149/modern-wheat-a-perfect-chronic-poison-doctor-says/

Thu, 02 May 2013 08:42:07 GMT

"Lielākā daļa atbalsta e-vālēšanu ieviešanu"

Wed, 01 May 2013 14:11:04 GMT

Ar mani viss ir OK. Uz darbu eju kājām. Joprojām plānoju, ko darīt ar pudeļu sitējiem - jaunā darba versija ir likums, kas lēto alkoholu paredz fasēt tikai plastmasas pudelēs (nepārdot vispār jau nevar, jāpilda valsts budžets). Nesen guvu apstiprinājumu savai intuīcijai - izrādās, biezpiens ar ceptiem sīpoliem ir nevis gastronomiskā šizofrēnija, bet sens ēdiens tagadējās Latvijas teritorijā (es zināju, es zināju!). Ieliku burkā siļķes gabaliņus eļļā, bagātīgi apkaisot ar sinepju sēklām un vienu lauru lapu - redzēsim, kas sanāks. Tad vēl par seriāliem - ir feini skatīties tādus, kas jau beigušies, nav tās sēriju un sezonu gaidīšanas. Izlasīju vienu no Svarīgajām Patiesībām - nevajag censties, lai viss apkārt būtu nevainojams - pietiek, ja lieta vai notiekošais kaut mazliet iepriecina vai noder. Palīdz, vai ziniet.

Tue, 23 Apr 2013 08:23:55 GMT

nu, jūs sapratāt.

Tue, 23 Apr 2013 03:25:09 GMT

šis te

šogad mans labākais sarunu klausīšanās loms ir kādas damočkas saruna trolejbusā.
meitēns sēdēja un rozā telefonā pārrunāja darba kolektīva štelles, sīki iztirzājot kolēģu trūkumus un pret viņu vērstās intrigas.
nu labi, tas viss ir iespējams. tikai nevajag aurot tā, ka to dzird ne pie kā nevainīgi līdzbraucēji.

bet.
nē. BET.

cilvēks, kas burtiski katru teikumu papildina ar REĀLI un VAI NE! kolēģu cieņu var izpelnīties tikai tad, ja ir neaizstājams darba frontē.
15min. laikā (es uzņēmu) tas no kategorijas "izzinoši" sāka pāriet "kaitinoši", ko lai saka par kolēģiem.

Savukārt sieviete otrpus ejai nodemonstrēja īpašu smalkumu - uz smartfona lasīja internetus un pa podziņtrubu atbildēja uz zvanu. Nekliedzot. Es pat nedzirdēju, par ko runā. Īsta dāma.

Fri, 12 Apr 2013 12:44:41 GMT

Atklājāt sevī Spēka Tumšo Pusi vai vismaz simpatizējat Dardenam Taileram?
Pietiek kredītkartes izmēra nieciņu, turpmāk jums ceļu rādīs un atbalstu sniegs Darta Vedera oficiālais fotoaparāts.

gavnozerkalkas šausmās klabina spoguli un mirkšķina displeju.

Thu, 11 Apr 2013 19:23:44 GMT

Tad vēl tāda Minolta, kas komentē notiekošo:

varu derēt, ka gudrie japāņi ir paredzējuši easter eggus, tobiš, 3x nospied režīmu pogu, tad 2x slēdža pogu un iedarbini - foķegs sāk izrunāt frāzes, kas vairāk piestāvētu Vinsam Matsukam. Nē? Nu tad vismaz nosēc "lip my stockings".

Thu, 11 Apr 2013 15:56:07 GMT

Agrāk foķegs mācēja izskatīties smieklīgi un fočēt, kad pārtijotāju trokšņu līmenis sasniedza vajadzīgo (var pieregulēt).

Kas tagad? Feisu atpazīšana, padsmit skumīgi megapikseļi un filtri un no fun.

Sat, 06 Apr 2013 09:20:03 GMT

belašu paradīze esot speciāli gatavojusies, lai pavilktu, ha.

upd: drošākā lieta ir iet un stāvēt rindā, bet nesanāca - sieva slima, es stiepu meitas instrumentu uz koncertu, kas ir tieši sodien tieši laikā, kad būtu jāstāv rindā.
saprotams, ka telefoni un interneti sāk atbildēt tad, kad visas biļetes izpirktas, gribās lamāties kā leitnantei Morganai.

Tue, 02 Apr 2013 09:41:48 GMT

Banda Taxi. Pigbank.

Tue, 02 Apr 2013 07:52:17 GMT

smejieties vien par leišiem

Sat, 30 Mar 2013 21:18:08 GMT

R. Čeponienes firmas "Osama" filiāle "OSAMA DISTRIBUTORS"

akvaiparks

Sat, 30 Mar 2013 05:57:11 GMT

akvaparks - tas ir pārāk daudz cilvēku vienuviet, troksnis, kņada, burzma, jezga.
diena akvaparkā ir teju tas pats, kas visu dienu sabūt lidostā, tikai bez virsdrēbēm un mitrumā.

bet ko gan nedarīsi bērna dēļ!

teksts viņu lapā, ka ūdens ir dzeramā ūdens kvalitātē, man liek homēriski smieties. varbūt tas bija par ūdeni, ko viņi lej kafijas aparātā.

mazliet pavēroju fotogrāfu darbībā, pagrabā. gaišs pieesmitnieks, droši vien uz kropa, bet jebkurā gadījumā tas ir normāls fokālais, pie kura nav jālien pārāk tuvu lai cilvēks kadrā nebūtu sīka detaļa un tām telpām pietiekami garš. zūma neesamība neļauj zaudēt laiku ar papildus izvēlēm, bet liek strādāt kājām, un kustējās čalis tiešām ātri. domāju, tā ir ellīgi laba prakse jebkuram fotogrāfam. vienīgi izskatījās, ka zipene strādā p-ttlā vai tmldz, vienubrīd bija kautkādi liekie zibšņi - tiem tur nekādi nav laika rezerves un nezinu, vai arī gaismo precīzi. un vienubrīd pagrabā pēkšņi nebija zibšņu - diezvai pēkšņi izslēdza zipeni un uzgrieza jūtīgumu (ko gan tas arī dotu), droši vien nepaguva pārlādēties - izskatījās, ka nekādas ārējās akkupakas viņiem nav, iztiek ar standarta AA. meitenes kioskā droši vien nepārtraukti kadrē ienākošās bildes, kas apjoma un laika ierobežojuma dēļ ir vēl viena laba prakses vieta. tikai neievēroju, vai visi fotogrāfi dragā ar viena veida objektīviem vai atkarībā no iedalītā rajona izmanto dažādus un ik pa laikam mainās. bildes skatīties negāju, bija vēls un vajadzēja organizēt evakuāciju.

dronīte, dronīte | dronīte debesīs

Tue, 26 Mar 2013 05:28:40 GMT

Varbūt ar to globalizāciju un totālo uzraudzību nebūs nemaz tik slikti, ko? Vispār jau šī doma briest manī no pag. vasaras, kad atsāku riteņot, bet pa ziemu nekas nav mainījies - brīvdienās izlīdu uz veloceliņa, un viss turpinās. Tātad, brauc rīta agrumā vai pēcpusdienas svelmē pa pilsētu un pēti ne tikai gājējus, bet arī stiklus uz zemes. Īpaši tas kretinē uz veloceliņa, uz kura personām ar etilspirta izkostām smadzenēm principiāli būtu jāliedz atrasties. Tātad, vadības centrā uz monitora kartē parādās sarkans punkts - uz Imantas trešās līnijas p.k. tāds-un-šitāds sasitis pudeli. No tuvākās kanalizācijas akas izlien bots, mirkli vēro lai secinātu ka subjekts neplāno nekavējoties novērst nodarījumu un svilpjošas skaņas pavadībā apņēmīgi dodas pakaļ reņģugalvai, uzpūš tam gūstītājputas, kas zibenīgi sacietē plānā, bet nesaraujamā kokonā un nogādā iecirknī, kur to noformē, teiksim, 100 stundām sabiedrisko darbu sūrā robota Tētiņa uzraudzībā.

Vēl ir variants, ka nākotnē būtu jābeidz noliegt fašisms un iedzīvotāji jāšķiro - vienai daļai principiāli nepārdot gurķus un spirtu stikla tarā. Veikalā no plauktiem vari paņemt tikai tās lietas, kas tev atļautas. Un maksājot par tām, prece tiek iezīmēta ar pircēja ID un pēc tam iespējams noteikt, kam pieder saplēstā pudele vai ar matu kušķiem aplipusī beisbola nūja. Jūs saskatāt virkni nosacījumu, lai tas darbotos? Esiet droši - es arī! Pirmkārt, jūs to pudeli esat iztukšojis un iemetis misenē, nevis triecis pret asfaltu? Bet nevienas misenes logfailā par to nav ierakstu, dzirdat, nevienā! Aha, aizmirsāt pie soliņa....nu tad nevajag izmētāt savas personiskās mantas. Zināt, kā visi uzpasētu savus atkritumus? Vairāk nekā savu gravikāru, kad es jums saku. Nākamais sīkums ir izveidot sistēmu, kas cilvēkam piešķir vai atņem pieejamos labumus. Nu tur normāli audz, attīsties, veido pienesumu sabiedrībai - labumi nāk klāt. Naktīs neļauj kaimiņiem gulēt, plēs pudeles un griez sēdekļus tramvajos - labumi tiek ņemti nost. Totalitāra sistēma, jūs iebildīsiet. Da labi, totalitārisms nav mans izgudrojums, tas pastāv kopš valsts radīšanas. Savā ziņā, kad cilvēks sāka dzīvot kopienā, tas atteicās no daļas savu brīvību. Kad kopiena pārauga valstī, cilvēki atteicās vēl no daļas brīvību. Un tajā brīdī, kad sabiedrība debošīru nevis savalda uz vietas un aizved uz iecirkni, bet novērš skatienu - tajā brīdī jūs jau dzīvojat totalitārā valstī, jo neatkarīgi no iemesliem, jūs vairs neizmantojat savas tiesības un neveicat pienākumus. Brīvība izvēlēties lidojuma galapunktu vai tēvē kanālu nav nekādas īstās brīvības. Tāpēc nevajag man tagad pārmest totalitārismu, ja. Kad atkal dzīvosim viensētās 100km attālumā viens no otra, katrs atkal varēs rīkoties tikai savās interesēs.

Sun, 24 Mar 2013 08:25:50 GMT

Lieliski attēlotajiem biezpiena vērotājiem ir daudzi dvēseles radinieki. Viens no tiem ir Apdomīgais Gājējs. Tas pieiet pie ielas, taisnas, abos virzienos labi pārskatāmas ielas. Mašīnu nav, ne tuvumā, ne tālumā. Labi slēpjas, nelieši! A.G. dodas piecus metrus tālāk, pie regulējamas gājēju pārejas. Mašīnas nav joprojām. Aizdomīgi, ļoti aizdomīgi. Mirkli minstinājies, A.G. sper soli uz braucamās daļas. Nē, tā nevar un atgriežas uz ietves. Vēlreiz palūkojies uz abām pusēm, nospiež luksofora pogu. Tālumā parādās mašīna, pēc mirkļa - arī no otras puses. Luksofors ir nepielūdzams kā Katani Korādo un pēc īsa brīža mašīnām ieslēdzas sarkanā gaisma, pārejai - zaļā. Es zināju, nodomā A.G. un šķērso ielu, vērodams abus vadītājus.

Sat, 23 Mar 2013 03:00:05 GMT

View Poll: #19595

vēl viens alerts syslogā

Fri, 22 Mar 2013 08:53:53 GMT

Vēl nesen es žēlojos, ka LCD ekrāni spožā saulesgaismā ir teju nelietojami (man nav foķega ar amoled ekrānu, tie turoties labāk), bet tagad izrādās, ka vieglais kadra šķībums ko es vispirms mēģināju norakstīt uz filmas turētāja slīpumu skanerī, ir fizioloģiska fakta sekas. Uz mazā negatīva to neredz, vienīgi palielinājumā. Bet izrādījās, ka ar digispoguleni ir tas pats. Tagad, lietojot foķegus ar optisko meklētāju, man ir jāveic manuālā korekcija, viegli pašķiebjot foķegu pa labi (kreisajai acis, otrai - pretējā virzienā). Tas ir tāpat, kā pirmās reizes mainīt kanti - prāts saka, ka tas nav iespējams, bet atslābinoties un paļaujoties uz sajūtām un fizikas likumiem, viss notiek. Ne velti cilvēkam svarīgākie orgāni ir klāsteroti un tā tie laikam arī būtu jāizmanto.

Wed, 20 Mar 2013 04:56:20 GMT

Pāris dienu laikā pienāca ziņas par bijušā kolēģa nāvi un esošā kolēģa diagnozi. Tā ir tāda sajūta, kā bērnībā - kad uz skolu atnākušais milicis šķiet atnācis tieši pēc manis, dēļ dražeju paciņas stadiona veikaliņā. Viss, slēpties un noliegt nav jēgas, esmu sasniedzams. Ap četrdesmit cilvēks apzinoties, ka ir mirstīgs, man šis posms turpinās. Sarkana sporta auto man nav, ar jaunām blondīnēm netiekos, bet ir jau vēl citi veidi, kā turēties pie dzīvesprieka. Bet es pieļauju, ka uzzinot ka ir neārstējami slims ar zināmu laika rezervi, cilvēks varētu sākt īstenot visādus klišejiskus sapņus. Es pat nevaicāšu, ko jūs darītu, jo tas viss tāpat ir teorija (protams, ja kāds nav tiešām jau mata galā).

Vienlaikus nāk prātā vecie cilvēki, kuri mirdami nenomirst un radinieki, kuri tos diendienā kopjot paši jau zaudē interesi par dzīvi. Varētu pateikt kādu standarta frāzi par dzīvi, kurā kā katlā ir visa kā gana, bet vienam pasmeļās vairāk, otram - mazāk, bet tas iederētos tikai kādā filmā. Dzīvē viss ir tiešāk.