...vakar biju mazliet savādāx un pat temac šodienas textam bija galvā...tagad domāju, ko daru daudz, un laikam nau īstais prieksh tādām lietām...zinu, ka iedziļinoties un nirstot tuvāk itkā gandrīz sasniedzamai pudelei ar zīmīti iekshā, varu sapīties kādās zemūdens stīgās, vai nedod Dievs, (šis teiciens izklausās pavisam savādāk nekā izskatās...) iekrist lielo peldoņu tīklos, utt... tāpēc par ko citu... nē, īstenībā man ir nedaudz bail domāt par textu uz priekshu, jo ir vēl kāda tēma... vairākus metrus manu domu ir apsēdusi tieši viņa... parasti saka, ka tam vajadzētu likt par ko aizdomāties, bet laikam neesmu tik dziļš... savas domas, viedoklis un jebkas cic, kas var raksturot vārdu, ko gribu pateikt, man ir, diezgan pārliecinātas, bet kautkā vairs laikam nejūtos pietiekami nomācoši, lai izliktos šajā rāmī... esmu šodien daudz teicis, nav īsti svaigs mans ģenerators, tāpēc ļaušu auxtumam sevi apstrādāt... pīs!