...atkal pagājšgads šodien...pat nevēloties esmu atpakaļ un izjūtu jau baudīto...nav tā ka varētu teikt, ka nepatīk bet labi nav...esmu uzsūcies...pilns kā pilnākais pilnums, bet ne tur laikam iekodu un nu tas pilnums ne sevišķi garšīgs...arī nospiedumi palika diezgan neglīti un tāpēc ir kā ir...izlasās noteikti padebili, bet zinu, ka kāds sapratīs...galu galā šis ir tā kā daierijs tāpēc rakstu tam, ne citam... pagaidām mēģināšu aizmigt...

...notikums šāds- biju ārā, biju mašīnā, biju uz ceļa, izkāpu, iekāpu, uz ceļa, ārā un nu te... tāds saguriens un miedziens nāk virsū, tāpēc pat raudāt negribas... :) Migla. Gan tur gan te. Varbūt tie pavasara dūmi. Bet nepārprotiet- es šeit nedzīvoju, es mītu... un ne jau par to, ka varētu arī savādāk, bet pat nesaprotu, kā jūtos... laikam migla arī manī... varētu kāds laternu ienest un sagaismot, bet laikam jau Ziemassvētki jau garām... nekas, gaidīsim Jurģus... Vai Mārtiņus... Un gan jau arī Edgars atnāks un atnesīs vai nu sklandurausi, vai arī spainīti negatīvo emociju... katrā ziņā, šodien sēru diena... un Mārai vārdadiena, kas iepriekšteiktajam liek tā kā nedaudz apgāzties... nekas... par laimi, man nav par ko sērot... gan saule kādu rītu uzausīs un ne tik nukleāra, kā pierasts, bet mīļa un ... Es nedaudz pabeigšu, jo Štukam telafoniņš sazvanījās kabatā, tā kā nācās uzmodināt abus- Štuku un mieru visapkārt... Es ienākšu vēlāk un parunāšos... Pīs!