September 15th, 2007

• Kāpēcvienmērkautkas pietrūkst?
• 9/15/07 08:05 pm
• Kāpēc nevar būt labi, kā ir? Tev itkā ir īstais un pareizais vīrietis..bet, kad ierodas tas otrs, pazūd zeme zem kājām. Un tad vairs nav nozīmes nekam, ne tam, ka viņam ir bērns, sieva, ne tam, ka viņš ir tālu prom un tu viņu redzi reizi, divas gadā, ne tam, ka viņa ierašanās var izjaukt manas attiecības. Jo es meloju un daru visu, lai tad, kad viņs ir te, būtu kopā ar viņu..un nav nozīmes, kur..kāda drauga dzīvoklī, viesnīcā, mašīnā, pie viņa..tikai ar viņu. Tā kaisle..ir..neaprakstāma, es nevaru gulēt viņam blakus, jo sāp tas, ka ir tik skaists šis mirklis kopā esot,kopā mīlējoties,kopā runājoties, kopā ESOT. Visvairāk tracina tas, ka abi zinām, ka nekad nemainīsimies, jo pārāk daudz viens otram nozīmējam, bet kopā tā līdz galam nebūsim. Un tā jau ceturtais gads. Taču es nejūtos maita sava drauga priekšā, lai gan zinu, ka es un mans ķermenis kliedz pēc tā otra. Tā kliedz, ka sāp, nežēlīgi. Varbūt egoistiski, tomēr viņi abi man ir svarīgi...viens mani uznes debesīs, otrs tur pie zemes. Un kāda bauda ir nokļūt debesīs!!! Lai arī reti, bet tas ir vērts, lai dzīvotu, ticētu un cerētu tālāk. Vai man būtu jājūtas vainīgai? Es taču vēlos būt tikai laimīga..
• Current Music: Armin van Buuren - Golddiger
  Current Mood: crazy
• 0 commentsLeave a comment