lapaspuses kas vējā pašas pāršķiras
un divi melni kraukļi pār manu galvu
es apgriezu kafku uz otru pusi
viņiem nekas nav jāzin
es atkal panīdēšu man atkal ir skumji sāp zobi sāp acis apdedzināta lūpa sagriezts pirksts ēst gribas naudas nav jogurts nav apkārt haoss vidū kosmoss un neviens ar mani nerunā un flgfhdfkh jā viss palika labāk tagad
← Previous day | (Calendar) | Next day → |