| 9:13 pm |
Pirmās trīs dienas
Rit jau trešā diena. Tas ir vieglāk nekā varētu šķist, pagaidām nekādus saldumus neesmu apēdusi. Visgrūtāk ir vakaros, pēc vakariņām gribas kādu konču, šokolādi. Tad apēdu dateli. Jā, tā satur daudz cukura, bet to var. Slikts ir tikai pievienotais cukurs.
Nezinu, domāju, ka rakstīšu te par lomkām, mokām, bet neko- pagaidām chill. |
| 7:18 pm |
Gatavošanās
Soli pa solim, esmu nonākusi pie idejas, izmēģināt 21 dienas izaicinājumu, kurā atteikšos no cukura lietošanas ikdienas pārtikā. Kāpēc man to vajag? Man grūti atbildēt vienā vārda uz šo jautājumu. Domāju, ka atbilde slēpjas manā raksturā, man patīk izaicinājumi, esmu spītīga, kad gribu, un mani garlaiko tas, ja viss ir pārāk vienkārši. Taču vienlaicīgi mans raksturs ir arī mans ienaidnieks, jo es esmu īsts hedonists, kas sev neko neliedz, esmu impulsīva un sev dotos solījumus viegli un bez sirdsapziņas pārmetumiem pārkāpju. Pretrunīgi, jā, bet kaut kā mani tas ļoti uzrunāja. Tagad, karantīnas laikā, visu dienu esmu mājās, varbūt būs vieglāk atteikties no saldumiem, bet varbūt tieši otrādi? Tāpēc izlēmu par to rakstīt publisku dienasgrāmatu. Ticu, ka man tas palīdzēs mobilizēties, nepadoties un dokumentēt savu pieredzi. Kā tas palīdzēs kādam citam? Nezinu. Varu vien apsolīt, ka te būšu godīga un patiesa, varbūt būs interesanti arī jums.
Nedaudz par mani. Man ir 30+ gadi, man garšo saldumi, bet ne katru dienu un ne bieži. Taču, kad uznāk “gribu, kaut ko garšīgu”, tad VAJAG! Vairākus gadus biju vegāne, tagad ir interesanti- mājās gatavoju vegāniski, taču ārpus mājas ēdu to, ko gribu, bet ieturot veģetāro kursu. Tā kā cilvēku jautājumiem “ko tad tu vispār ēd” esmu gatava.
Izaicinājums vēl nav sācies, būs no 1.decembra. Es tikmēr jau gatavojos morāli un arī fiziski. Pameklēju dažādas receptes internetā, sapratu, ka dateles, zemesriekstu sviests un kokosriekstu piens noderēs. To arī nopirku veikalā. Un vēl 2 kg brūnā cukura, jo bija atlaide. Nu, es jau teicu- būs interesanti! |