| Babel |
4. Mar 2007|01:42 |
|
Jebkurš vārds, jebkura frāze pašlaik šķiet tik trula, tik neiederīga, tik bezvērtīga. Ja man prasītu, par ko tas viss bija, kādas vērtības, tēmas tas aptvēra, es mēmi un aizgrābti klusētu. Terorisms, Amerika, amerikāņu gods pretstatā pasaules tautu godam, kosmopolītisms, cilvēkmīlestība, dabiskā atlase? Kaut kas atdalošs un reizē saliedējošs. Fenomenālas izjūtas un reizē tukšums. Pat kauns iedomāties par domu, ka cilvēces posts patiesi ir tik grandiozs, ka kultūru mijiedarbība noved tikai pie liela mēroga sadursmes, konflikta. Politika, pašcieņa, uzskati, uzvere, mērķi, ilgtermiņa plāni un naftas urbumu. Tas viss ir tik uzpūsts un asinskārs, ka tiek aizmirstas pamatvērtības - ticība, gods un mīlestība. Un šīs nianses ir tik fenomenāli vienkārši un atkailināti atzīmēti šajā filmā. Un lūdzu piedodiet par manu atļaušanos te ko komentēt un izteikt. Tas man patiesi pilnā ticībā, cik nu man tā ir, šķiet grēcīgi un nosodāmi. |
|