|
23. Apr 2006|20:11 |
|
Es gribētu, kaut zeme būtu kantaina. Aiz kuras horizonta mēs varētu paklupt un iekrist visumā, citā planētā, citā dzīvē. Es gribētu, kaut mēs visi būtu viena mēra, viena parauga, viena standarta, viena toņa, viena tipa. Klasifikācija ir labākais notrulināšanās un aprobežošanās veids. Es gribētu, kaut popkultūra būtu vienīgais ētiskais, estētiskais un gaumīgais mērs. Es gribētu, kaut izjūtas vizualizētos vārdos, nevis vārdi - izjūtās. Es gribētu, kaut mēs viens otram piederētu alfabēta kārtībā vai pēc numeroloģijas aprēķiniem. Es gribētu, kaut dzīve būtu brīnums un ēzelītis neizdarītu pašnāvību uz dzelzceļa sliedēm. Es gribētu, kaut būtu vairāk tādu sirmgalvju, kas būtu tik cēli uzticīgi un nespētu dzīvot bez otra klusuma un elpas vilcieniem. Es gribētu, kaut šī pasaule būtu sasodīti vienkārša, primitīva, loģiska, likumīga un tikumīga. Tad būtu tik vienkārši nomirt. |
|