| Sirolo |
5. Mar 2006|18:08 |
Bija plus desmit grādi, janvāra sākums, saule sajaukumā ar koši zilajām debesīm koda acīs. Mēs traucāmies pa maģistrāli, dungojot līdzi fonā skanošo Bob Sinclair dziesmu. Mērķis bija apjaušams. Zvejnieku ciemats, kurš vasarā pārvēršas par blīvi apdzīvotu kūrortpilsētu. Ceļš vijās augšup līku ločos gar zaļajiem līdzenumiem, īpatnas formas kokiem, mazām pamestām saimniecībām, kas ļāva vaļu fantāzijai par vasarīgajām nodarbēm, fiestām un citādi neiegrožotiem priekiem. Tā apvārsnī asfalts pārtapa par bruģi, kas zaigoja balts un tīrs. Pilsēta šķita pilnīgi izmirusi, gluži kā kāds dievišķš nostūris, kur starp grandiozo klinti un dzidri zilo jūru gūt harmoniju, apskaidrību. Viena no vietām, kur es noteikti atgriezīšos. Pilnīgi droši.
|
|