| |
[7. Okt 2005|11:43] |
|
Tad no ideju un domu virknējuma, kas dzīvelīgi rotaļājās, palika vien klintī iebļauta atbalss. Nepārtrauktajā klusumā skanēja vien: "Ko TU uzzināji?" Viss, ko spēju pateikt, bija kādu muļķīgu, pārgudru abstrakciju un svešvārdu bezsakarīgu vārdu virknējumu savervelējums. Viņa skatījās, skatījās, un atkal skatījās. Es nezinu, ko viņa centās manī saskatīt. Bet bija klusums. Elpas vilcieni. Un mazs smīns, kā nebēdnīgam puikam. "Līga?"[.] Atgriezās radošā domu darbnīca, kā pēc inventerizācijas. |
|
|