 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopš trešdienas atrados slimnīcā. Irīnai bija aklās zarnas operācija, kas nu ir diezgan baisa lieta, ja tu esi Indonēzijā. Ne visai patīkama pieredze ar mazu smīnu. Visas šīs dienas es pat gulēju slimnicā, šeit normāla prakse, ka ģimene dzīvo klāt slimniekam, mums nav ģimenes, tikai pagaidu draugi. Biju māsiņas lomā, vemjamtrauku mazgāšana, nēsāšanās ar "pīli" un skaidrošana māsiņām, ka sāp. Prakse Indonēziešu valodai ne pa jokam, bet nu kamēr mani saprata ir ok! Tādā zinā lepojos ar sevi. Pirmā diena mums bija traka 15h uzņemšanā. Kur laikam bija vienīgais jaukais posms, jo vakarpusē nomainījās dakterīši un jaunā maiņa bija tāda,kur var atpūtināt aci. Jo īpaši uz dakteri hallo! Kādēļ tāda kļička. Nu pāris stundas es truli blenzu, diemžēl nekas cits nebija darāms, mēs vienkārši gaidījām un sevi ar adatām durstīt man negribējās. Tad mēs sākām sasmaidītiesun visbeidzot vakarā, kad piesēdu pie viņu galda, lai kārtotu hospitalizācijas papīrus viņš man saka : Hallo!. es adbildēju un viņš pasmaidīja, nodūra galvu un turpināja drukāt savus papīrus. Pagāja 2min un viņš pacēla galvu un teica: hallo! :D tik trīcošā balsī runājošu vīrieti vēl nebiju satikusi, ja kondicionieries nebūtu uz 18 grādiem, gan jau ka arī sviedru pilītes uz pieres izspiestos.smiekls, ai, bet nu jauki, izpalīdzēja vakarā, apskatīja Irīnu un tik jauki,ka to dara dakteris, kas zina angļu valodu. Nočiepu telefona numuru, ja nukas, jo nu mūsu ķirurgs, zina labi ja 3 vārdus angliski. Ar to arī stāsts beidzās, jo ar ķirurgu es māku runāt vietējā mēlē :)
Tags: veselība, vīrieši
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pāris dienas biju off. šķiet biju saindējusies ar pārtiku, galvas sāpes, slikta dūša, vēdergraizes, palielinātas acu zīlītes.... bet nu jau ir bik labāk un tieši laikā, šodien pirmā skolas diena! Pirmdien par spīti slimošanai, aizvilkāmies svinēt valentīndienu! Atradām superīgu bāru, bik pamests, bet izdomājām ,ka atdzīvināsim un padarīsim par savējo. Tāds ar roķīgu mūziku un plakātiem .... nu forši. Tam sekoja koncis. Jums vajadzēja redzēt, cik romantiski, nožēloju, ka nebija kamera līdzi, koncerts notika blakus izstāžu zālei. Visa māja bija iedrapēta rozā audumā ar rozā sirdīm, iekšā bija pārkrāsotas sienas un karājās sirdis un mākslinieku darinājumi par salaustām sirdīm un mūžīgo mīlu. ak cik saldi. Un tā mēs ar Irīnu svinējām, bārs, izstāde, mūzika un vājprātīgi rēcīgs Indonēziešu Cosmo :D off to uni, šodien batika!
Tags: unīts
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Biežie jautājumi, kad braukšu mājās liek aizdomāties (starpcitu, beidziet to jautāt, vēl ilgi būšu prom)... liek aizdomāties par to, kā tas būs, kā būs satikt visus, kā es reaģēšu, vai spēšu iejusties... Un sarunā ar madaru parādījās arī skaista ideja par mājupceļu, ja vien būtu sponsori....
man no tiesas netīk lidot, nepatīk lidmašīnas un viss. Tik skaisti būtu no Jakartas ar kuģi uz Beidzjinu un no turienes ar vilcienu uz Maskavu un tad jau vēl viens vilciens un Rīga. Ja tā varētu, būtu dikti skaisti...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šodien ir varen jauka diena!!! uhhh :) saņēmu savu prēmiju, smuki 800 :)) biju rīta aerobikā, super izkustējos! Un man ir lekcijas izvēlētas, par ko vislielākais prieks. Stulbums gan, ka varu apmeklēt tikai 3 no kurām 1 ir obligāta Indonēziešu valodu dep. , kuru lekcijas vnk sucks! tad nu tā: otrdien eju mācīties sanskritu, bērnu literatūru un literatūras vēsturi. pa vidu mācu angleni trešdien eju uz seno literatūru un batiku, vakarpusē anglene ceturtdienu sāku ar angleni un tad taisu džavaniešu lelles piektdienu sāku ar sportu un tad mācu angleni un yey, pirmdiena pagaidām brīva un es vēl gaidu masāžas nodarbību laikus! Es īsti nezinu kādu masāžu es macīšos, bet es zinu, ka es to darīšu, drīkst sākt pierakstīties uz seansiem :DDDD
Tags: uni
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
yey, beidzot ciba atvērās, vislaik nestrādāja! :) prieks! kas dzīvē jauns? Nu es turpinu apmeklēt slimnīcas kopā ar draugiem, ir jauni upuri! Lielākais prieks ir piektdienas tagad, man darbā ir airobika! Visi, nu vairums, ar vīriem vairākumā, salasamies 7 no rīta uz izkustēšanos faķa priekšā! Bik jau nu amizanti, jo studenti arī tur vazājas. Varu iedomāties kā sarkšu, kad mani studenti tur arī būs! hih... bet nu jā, baigi šiki, par brīvu sportošana reizi nedēļā ar treneri no sporta faķa, tāda omulīga tante, kurai patīk visādi izsaucieni un spiedzieni:) tā lūk... mana pēdējā atvaļinājuma nedēļa un tad mācības sāksies (esmu aizmirsusi kas tas tāds) un arī pie darba atgriezīšos, jauns spars un jaunas idejas! p.s. pēc sesijas spēju novērtēt pasniedzēja darba melno pusi. Darbu labošana var nobeigt!
Tags: darbs, unīts
Mjūziks: imogen heap - bad body double
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
pirmkārt, man šaušelīgi niez aus.
Otrkārt, man nedaudz žēl, ka Andre nepalūdza manu numuru. Izksatīgs, rietumniecisks, šaušelīgi jautrs, bet jā...
No sākuma likās, ka būs baigi feini būt vienai un ir ok, tieku galā, bet dažkārt gribas kaut ko jauku, jūtas un bla bla bla. Pašai neticās, ka to atzīstu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dīvainība. Nebiju domājusi, ka ar saviem tuvākajiem draugiem tik maz šeit esot sazinājušies. Īsti nezinu kādēļ tas ir tā, bet runāju un šeit es runāju par skype zvaniem es ar random cilvēkiem... nu mamma neskaitās. Bet tas mani sāk uztraukt, man gribētos vairāk, jo šodienas varonis bija Klīstošais holandietis, ja tādu manas dzīves daļu kāds vēl atceras, mūsu pusotra stunda bija tik jauka, pavisam vienkārša sarunas un es pieļāvu sasodīti daudz kļūdu latviešu valodā :( ir kursa biedrene ar kuru sazinos un buž ir pāris reizes zvanījusi. un rekordzvans bija ar manu ex, entās stundas, dvēseles mazgāšana. Bet mums tā jau ir tradīcija katru otro gadu.
Diez ejot laikam kļūs tikai sliktāk vai arī mani aizvien vairāk pārsteigs tas, ar ko es runāju?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pirms Pēc 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
