es uzvārīju savu mīļo tēju, man ir mana mīļā tējkanniņa uz galda, nedaudz mīļāko cepumu ar sieru un kaudze filozofijas par skaistu dzīvi :) rakstam!



p.s iz pārdomu stūra... lai cik ļoti es nekavētos atmiņās par vecām patikšanām, man laikam nevajag, lai citi viņas uzjundītu ar zvanu, tu zini, ko viņš dara, vai sms: viņš ienāca tāds skumīgs... tas ir nez kādēļ ir sāpīgāk, nekā pašai pie sevis domāt par to, kas un kā. Bet dīvaini,ka satiekot fakultātē, nekas nenoraustās, nav vairs tā klunkšķa vai mulsuma, prieks satikt labu paziņu,kas uzsit uz pleca un apjautājas kā sokas. Dīvaini.