tas darbs top un kā vēl. viss tiek tūkstots reizes pārlasīts un joprojām ir kļūdas, joprojām ir šaubas un nesaprašana, un mazās datora ķibelītes. visvairāk mani nomāc jautājums par kopēju ideju, pašai ta man ir skaidrs ko ar to visu vēlos pateikt, bet vai no malas lasot arī viss ir čikeniekā?

tie unesko raksti neiet no galvas ārā. varbūt pēc skolotājas būšanas jāiet UNESCO strādāt?