Šodien biju pie profesora atrādīt savu uzmetumu konferences runai/referātam. Viņam patika, ar dažiem iebildumiem, protams! Bet, kas mani jau tagad tracina un liek jukt prātā ir fakts, ka es uzstājos kā otrā un pēc manis sveic mūsu gara tēvu profesoru viņa 90 un to darīs vesela kaudze nenormāli krutu cilvēku, kas klausīsies manī arī un aaaaaaaaaa, jeziņ, kaut viņu smartfouni būtu interesantāki par mani.... Apziņa vien, ka mūsu nodaļas dibinātājs būs tur, zinātņu akadēmijas prezidents, rektors, ārlietu ministrijas āzijas bloks, pāris vēstniecības čomi un visa fakultātes vadība.... liek man ielīst zemē! Dievi stāviet man klāt!

Un jā, ar visu šo stresu es vēl esmu tā, kas daļēji organizē to sveikšanu...

p.s. es esmu pa vidam vēl saslimusi, nice!

Līdz konferencei 4 dienas.