Dzīve ir kā kalni un ielejas, es esmu savā kalnā, kur pūš maigs vējiņš un čivina putniņi, klusums. Atskatos uz dzīvi un pēc diezgan raiba pusotra gada, šis gads ir mierīgs, man negribas neko, ir labi ta kā ir, neprasās pēc nekā viarāk. Dzīves meditācijas alā esmu nonākusi vai kā?