Agrāk es kalu maziņus, pavisam reālus plāniņus. Kā viņi ir pārvērtušies par tik milzīgiem ziloņa plāniem nav ne jausmas. Es cery,ka vismaz vienu no visiem es spēšu realizēt.

Dīvainība. Nebiju domājusi, ka ar saviem tuvākajiem draugiem tik maz šeit esot sazinājušies. Īsti nezinu kādēļ tas ir tā, bet runāju un šeit es runāju par skype zvaniem es ar random cilvēkiem... nu mamma neskaitās. Bet tas mani sāk uztraukt, man gribētos vairāk, jo šodienas varonis bija Klīstošais holandietis, ja tādu manas dzīves daļu kāds vēl atceras, mūsu pusotra stunda bija tik jauka, pavisam vienkārša sarunas un es pieļāvu sasodīti daudz kļūdu latviešu valodā :( ir kursa biedrene ar kuru sazinos un buž ir pāris reizes zvanījusi. un rekordzvans bija ar manu ex, entās stundas, dvēseles mazgāšana. Bet mums tā jau ir tradīcija katru otro gadu.

Diez ejot laikam kļūs tikai sliktāk vai arī mani aizvien vairāk pārsteigs tas, ar ko es runāju?