Šeit ir ļoti daudz iebraucēju un diezgan lielu daļu no tiem es pazīstu. Kad runājam kā ir būt šeit un kam nu kurš iet cauri, varu secināt tikai venu,šī ir vientuļo cilvēku zeme. Mēs visi te jūtamies vientuļi. Citi jūtas vientuļi, jo pietrūkst to, kas palika mājās, pietrūkst tā, ka nevaru būt blakus tiem,kam vajadzētu būt blakus. Džozīna bieži vien piemin to,ka pietrūkst viņas drauga un ka nebija domājusi, ka ta sbūs tik grūti, bet ir. Ding ar smaidu uz lūpām atzinās par skaudību pret Eteli, ka viņa ir atbraukusi šeit ar savu puisi. Pēdējā laikā Kamilu aizvien biežāk dzirdu runājam par saviem vecākiem.

Citi jūtas vientuļi, jo nevar atrast savu vietu šeit, savus cilvēkus. Tā ir ar mani un Irinu, ir tik daudz cilvēku riņķī, bet tie nav tavi draugi, vabūt daži no tiem ir topošie. Dažus no tiem mēs vēlētos tuvāk, bet nevaram, jo nevar, nedrīkst... Arī Maya šodien atzinās, ka jūtas vientuļi šeit, rīt jutīsimies vientuļi kopā.


Citi jūtas vientuļi, jo nav dabūjuši to,ko gaidīja. Tas laikam par Tatjanu, viņa ieradās šeit šonedēļ. Viņa atbrauca meklēt Dievu šeit, bet pagaidām meklējumi ir neveiksmīgi...

Katram savs, bet visi atzīstam savus vājos punktus šeit un cenšamies būt balsts viens otram. Ar Irinu biežāk apskaujamies, tad ir tāda siltuma sajūta. Nekad agrāk nebiju domājusi, ka apskāvieni man tik daudz nozīmē.

Tags: dzīve