Divas dienas esmu nodzīvojusies pa Semarang! Nu skaista tā vieta un vēl bija tik daudz ko redzēt, gribējās man tikt klāt pagodām, bet tik un tā bija mazā Ķīna.
Beidzot atkodu kā var sazvanīt Latviju, izrādās mistisks kods vajadzīgs (ne jau nu 371, mana dabīgā mantu krāsa nav glži platīnblonda), nevaru runāt ar mājām, pinkšķis nāk. Noskatījos vēl "hachiko a dog's story" un saskumu vēl vairāk. Nezinu kaut kas šajā visā nav riktīgi vai arī ir par agru lai būtu riktīgi.

Rīt domāšu priecīgas domas - par cilvēkiem, par sauli un par tuvojošos ceļojumu uz Solo! :)