Pamodās iedvesma.šķiet tas miers, kas šeit ir liek man kaut ko no sevis izspiest, lai nav tikai dirnēšana.

Es sāku zīmēt kaut kad vidusskolā, un arī ne uz papīra, uz stikla. skices netaisīju , nepatika. Ar laiku stiklu apgleznošana kļuva par biznesiņu un tad jau arī tapa skices,jo kur nu uzreiz tiksi pie stikla, labi, ja pa rokai ir papīrs un zīmulis. Neilgi pēc manas pirmās un vienīgās stikla darbu izstādes es pārtraucu gleznot, pārtraucu taisīt skices. Nāca citas lietas, aizrāvos ar to, kas jauns un tie gadi, kas bija veltīti, lai sasniegtu kaut kādu līmeni (savu mūžu neesmu bijusi ar zīmuli un papīru uz tu), tika aizmirsti. Un tieši tagad tā vēlme zīmēt atgriezās, tik ļoti, ka aizdevos skiču bloknota un zīmuļa meklējumos. Lēnām top kaut kas manam dvēsles priekam. Ir piemirsies gandrīz viss,bet man jau nav kur steigties.