*skrienot uz mašīnu,kas atveda mani uz Rīgu, es aizmirsu telefonu.

*dīvainas sarunas ar mammu par cilvēka dabu un to no kā tā mantojas..."tu laikam esi vectēvā atsitusies, tādēļ tik laba" ... es nespēju uztvert apkārtēo labos vārdus, šķiet tie nav patiesi, vismaz man tā gribas domāt

*joprojām sāp abas potītes, esmu sastiepusi. abas! gatavā kroplīte. un atkal grimstu sevis žēlošanā, bet tas tik veselības jautājumā.


*esmu starā par atvadu ballīti, būs paši mīļākie un foršākie, ja neskaita dažas čības, bet viņām es visu varu piedot!

*dvēseles miera stadija.