šķiet tikai esot mājās es varu domāt tikai par pankūkām un aizmirst visas dzīves nebūšanas, naudas neesamību, laika trūkumu, mācību kalnus un pat visus bikšaiņus. te man neko no tā visa nevajg. ir labi.

Pavisam vinekārš veikala apmeklējums izvērtās nemierīgā pārdomā par dzīves netisnību. Tieši pirms manis veikalā iegāja divi puiši, vienas ap 14, otram pāri 20, var redzēt, ka brāļi, ka abiemlabas attiecības. Netīšām acis pievērsa uzmanību vecākā puiša rokai, domāju,ka dīvaini tiksiltā laikā nēsāt cimdus, bet tikai ieskatoties sapratu, ka puisim rokas nemaz nav. Ir plastmasas aizstājējs. Domāju pie sevis, simpātisks pusisis, nu kādēļ tā. Šķita noslēgts. Man kļuva nedaudz žēl, iedomājoties par to, ka cilvēki no viņa novēršas ši fakta dēļ,ka ir lietas,ko viņš nevar īstenot, piemēram, spēlēt ģitāru. Tā tas izskatās man, cilvēkam no malas, kaut varbūt šim pusim tas netraucē dzīvot savu dzīvi tāpat kā mums visiem.