ha! prieks kur tu rodies! esmu slima. iemsls dienu pavadit gulta lūrot filmas...

šīsdienas pārdoma par zvēriem. Man vienmēr ir bijuši kaķi, esmu kaķu meitene (kādreiz varētu tapt arī par kaķu tanti). Tieši šos dzīvniekus es izjūtu vislabāk, protams bērnības mirkļos atrodami arī omes suņi. Šajā dzīvoklī mēs īstenībā esam 3, es, Miss un Amors. Amors ir mazs kranču blondīns, kam nepatīk liekas skaņas un ļoti patīk mans dīvāns. Šodien sestdiena, tātad var ilgāk pagulēties, ko darīja abi, pareizāk suns sekoja saimnieka piemēram un mēģināja izlikties guļam līdz pat tiem diviem, kad Miss pamodās. Man suņa bija žēl. Labi saprotu steigu darba dienu rītos (par vakariem nezinu, neesmu mājās), bet c'mon, lai brīvdienā neizvilktu savu pakaļu laukā no istabas, lai izvestu suni... nabagam tiek tikai balkons un viņa vēl žēlojas, ka viņam vakag pusstundas būšanu laukā, lai nokārtotos... pēc savām iekšējām pārdomām un dusmām par bezatbildību un reklāmu priekš manis(slavinot sevi, kā viņa rūpējas par suni, redz barību noperk labu, samīļo), es atļāvos aizrādīt, ka varbūt vajag izvest ārā suni. Pēc 2 stundu taisīšanās viņa to izdarīja ar tekstu: "bet suns ir laimīgs".


Nezinu, vai laimīgs. Mīl jau viņa viņu, bet sunim vajag vairāk par balkona piecminūti un pabužināšanos. Viņam vajag pastaigas, rotaļas, skriešanu. Lai gan es neesmu liela suņu fane, mēdzu viņam pamest bumbiņu, kad Miss nav mājās, lai suņam priecīgāks prāts.


mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām.

Atcerējos par tādu būtni kā K.E., palasīju viņa blogu. Viņš tapa tik cilvēcīga būtne... daudz jauku domu, bet viena uzjautrināja un tādēļ pelnījusi būt šeit: "meitenes ir tikpat nepastāvīga mērvienība, cik kontroldarba atzīme matemātikā". Un patiesi, tā ir.

Tags: viņi