Es aizrakstīju Viņam, man trīc rokas, man ir bail no atbildes un viņa tikko pienāca un es zinu, kas tur būs rakstīts, tas, ko nevēlos lasīt,bet tas, ko man vajag zināt,lai par to vairs nedomātu.

Viņš lūdza man piedošanu un es piedevu. nedomājiet to tā, ka mēs esam kopā, mēs lūdzam piedošanu viens otram par to, ka esam tādi kādi esam un varam sapināt otru, to labi zinot. Tas ir daudz vienas ciešas draudzības vārdā. Jūs varat man skalot smadzenes, bet izdzēst šo cilvēku no savas dzīves negribu, domāju tas ir daudz emocionālā ziņā, kas starp mums pastāv. bet citādāk es dodos uz priekšu. Pa citu ceļu.

Liekam jaunu bildi iekšā. Izcils skaistulis. Taurenis. Saikne ir tik trausla kā taureņa spārni un viņš ir tik skaists kā spārnu raksti. Nopietni. Es eju dejot un gribu, lai viņš tur ir. Bet man negribētos ar viņudejot, bet gan dejot viņam nenovēršot skatienu.