šodein ir draņķīga diena. neciešu ārstus! pie tam gribas vienu sievišķīgu sarunu pie tases tējas...

neesmu kristiete, bet šodien biju baznīcā. Šķiet tuvojas kkāds dzīves lūzuma punkts, jūtās, ka vairs neturu, nezinu kur likties un ter es sāku plaisāt, jutu,ka drīkst. Mājās tevi novēro, draugi nesaprot,mammai teikt nevar, uztrauksies, draugam nevar teikt, esampārāk dažādi. Vientuļi tieši tad,kad smagi. Es pazudīšu, iekritīšu melnajā cairumā un viss. Bēgšanas metode?