yey!!!! esmu atpakaļ un dzīva :D skaistas kāzas, interesantas, man vēl neapzinātas tradīcijas :) 13.gs baznīcas aura darīja savu, skaisti. Dīvainas sajūtas gan ik pa brītiņam pārņēma apkārtējo cilvēku dēļ, šķita, ka es viņu pazīstu, redzēti un labi zināmi cilvēki, kaut patiesībā šī bija pirmā reize, kad viņus satiku (ja neskaita Viņu un jauno pāri). Visi bija pa pāriem un pāri visi laulāti draugi vai veselu mūžību kopā... tāds neliels spiediens pat jutās uz mūsu pusi. sarunās es tikai smaidīju un māju ar galvu, neko nezinu ne par bērniem, ne par čaļu ģēlām un šķiet izdevās iedevst viņos tīri sakarīgu priekšstatu par sevi. Tālāk pasākums gan izvērtās nedaudz nogurdinošs, jo kamēr jaunais pāris meklēja tiltus, mēs gaidījām viesu namā...ilgi. Bet tam bija arī savi plusi Viņš mani izklaidēja, cik vien labi mācēja un to viņš pieprot pat ļoti labi :)

jaunais pāris tika sagaidīts godam. Abi laimīgi :) tai brīdī telts virs galdiem un deju plača bija uzsieta. Pieliecos pie Viņa un jautāju "tu esi no dejotājiem?" Viņš "nē" nopriecājos, jo jāatzīst,ka neko vairāk par lēkāšanu nemāku izpildīt. Nedaudz vēlāk izrādījās, ka ar dejošanu tika saprasts kaut kas līdzīgs ča ča un salsām un es tiku ievlkta deju placī un tavu brīnumu izrādās, ka es pat māku kko vairāk izpildīt :D nakts gara, dzērieni saldi un danči gāja vaļā ne pa jokam... līdz brīdim... es biju uz grīdas un man sāpēja. Pāris aiz mums dejoja vēl aktīvāk un viņu kāja pakļuva ceļā manai kājai... izlaižam karstu nakti, saldu rītu un pirti... traumatoloģijas institūts.

Esmu laimīga, ka man ir Mans draugs tāds kāds viņš ir, dažkārt pārāk labs...