Atzīstu, ka egoistiski savus studiju gadus dzīvoju mammai uz kakla, tikai nedaudz piepelnoties, lai nekavētu studijas. Nu tas ir beidzies, bet ir tā cerība turpināt mācīties lielās skolās.... pēdējo brīžu notikumi man liek šo to pārdomāt.

Ziniet lielo politiķu (kā gribas viņus citos vārdos saukt) budžeta apcirpšanu... nu lūk, tas skar, tik ļoti, ka tiešām velk pēc striķa. Nu lūk reālais piemērs, mans mammuks, kas strādā valsts instancē, izglītības iestādē tiek nolikts pie vietas ar minimālo algu, kas tagad būs 140Ls, no kuriem atvlekot nodokļus makā iekrīt 108 Ls. Gribot uzlabot dzīvi ir pāris kredīti, gribot jumtu virs galvas ir īres maksa un komunālie, par īres maksu arī varētu nobļauties skaļi jo skaļi, jo johaidī, to dzīvokli tak es privatizēju, pieder viņš man, bet redz jaukā pašvaldība ir izdevusi kkādu štruntu,kas dod viņiem tiesības prasīt mums īri ... nu jā, reāli kā naudiņa iekrīt makā, tā arī aizlido, ja vispār iekrīt, jo nevens jau nav garantējis, ka neatlaidīs... Un jā, es domāju, ja tiem tur augšā atstātu pa kādiem 500 ls uz rokas, būtu tāds ietaupījums valtij :)

tad nu jau man iešāvās prātā nemācīties, jo man nebūs naudas,lai brauktu uz uni un es sēžot mājās un vārot gārsas zupu sanāk lētāk dzīvot!

Tags: nauda, politika