gribējās man paprātot par to kā dabā iekārtots. Ziemeļu vīriešiem un jo īpaši letiņu puikām patīk skandināt, kādēļ viņiem būtu jāsper pirmie soļi, kādēļ viņiem vienmēr pirmajiem ir jāsāk saruna, kādēļ viņiem viss ir jādara pirmajiem...
es sēdēju parkā zālītē un baroju baložus ar cepumiem, kad te viens balodis uzpūties kā gaisa balodis sāk dancot riņķī kādai baložu dūdiņai,kas vēsā mierā grauza cepumu.
Tad es sāku aizdomāties, ka dabā laikm nekur nav iekārtots tā, ka dāma sper pirmo soli... ja nu vienīgi pēdējo :D

vsjo, viņš ir norakstīts! otra randiņa nebūs! Ha!i nevajag es sevi mierinu un lūk vēl viens radījums, kuru ieraugot pelēkajā mājā man gribēsies ielīst zemē. Tāda ir dzīve. Kustinam savas ļumīgās pēcpuses tālāk. Tātad šī nedēļa tiks veltīta viņa aizmiršanai un morālai sagatavei, lai aizstāvētu savu gara darbu un beidzot dabūtu savu diplomu.
mana visu mīļotā pieteicās,ka gribot braukt līdzi un klausīties,kā es aizstāvot viņu. Gribot būt man blakus. Es zinu,ka viņa grib tikai to labāko, tikai es nezinu, cik labi būs man, ja mani vēros tik tuvas acis,kā viņas. Ar Janu ir citādāk, abas esam kopā tai studiju ellei gājušas, Vita ir dzīvojusies pa savu mākslas pasauli un tikai šķipsniņu dzirdējusi. ehh, dīvaini, bet tad jau redzēs kā būs.

es joprojām esmu optimiste :)

p.s. solītais jurists neparādījās :D