sagribējās bīdīties.... esmu konstatejusi,k amanas smadzenes ir pieteikoši sarežģītas un apnicīgas,lai mannebūtu īsti neviena, kam visu izstāstīt,ja varu izstāstīt tad tam cilvēkamne vella nesaprast :( vismaz tā ir pēdējā laikā, lai ko es stāstīstu mani uztver ačgārni un diemžēl, man nav iekša kāpīties pretī skaidrojot,ko tad es īsti domāju vai jūtu...

nr2. ir daži neaptēsti radījumi uz zemes, ar ko es domāju vīriešus,kam nekādas sajēgas par sieviešu dzimumu,viss,kas viņiem i prātā i kādā veidā dabūt sev čību pie sāniem,lai būtu, koparādīt draugiem, vai lai varetu ievilkt nolādētu ķeksīti grafikā, re man arī ir! fui! un iedomājs,ka pēc klikšķa sievišķis var tā vo esmu inlovē, nekā nebija!!!! ja kādam biksianim sagribēsies mani saitītē piesiet, nāksies ilgāk paskraidīt! es zinu,ka pate par to vislaik čīkstu , bet neesmu ar liku roku ņemama! jpcik!

nr3 es jūtos draņķigi fiziski, jāuzmanas no onkuļiem un tantēm veikalos ar tiem groziem, iedomājušies ka ir kaut kādas sarkangalvītes mežā un var vicināties pa kreisi un labi,ka otramvar trāpīt tas jau nekas.... stulbās šuves...

nr.4 besī,ka slnkums pieturzīmes likt!

Garastāvoklis:: bitchy

ir pagājis gads, apaļš, kopš mēs izšķīrāmies.... un tgd tas tiek pārrunāts... nebiju domājusi,ka būs tik sāpīgi... varēja būt vieglāk... kādēļ es viņu atbalstu? kādēļ es esmu tada kāda esmu,kkāda māte marija, vai visu aizstāve un lielā padomdevēja!kad vienreiz man kkas buus? kad man paveiksies, a? un kādēļ i tgd mans mīļākais jautajums...