šodien sāku domāt par to, vai vajadzēja atgriesties Latvijā. Varbūt, ka es pieļāvu kļūdu? Es atskatos uz to laiku tur un es saprotu, ka es sev biju uzcēlusi dzīvi, kādu vienmēr esmu vēlējusies... bija darbs,kas patika, bija mācības, kuras padevās, bija ideāla mājas dzīve, bija draugs, kas ne vienmēr bija ideāli, bet viņš bija un es viņam daudz nozīmēju un ja nebūtu atgriezusies Latvijā visticamāk mēs plānotu kāzas nevis sērotu par to, ka esam vieni... bija draugi, kas bija kā ģimene.

Bet es izvēlējos atgriesties. Jā, ir patriotiskās jūtas un viss, bet man te nekā nav... es patstāvīgi jūtos vientuļa un neko nesasniegusi, nekam nederīga.