pirmais ramadāns nāca kā parsteigums, otrais ar ziņkāri, bet šis ir pildīts ar skumjām un bailēm.

man nudien patīk mūsu mājas atmosfēra ramadāna laikā, tas ir kaut kas īpašs. Bet šogad, šogad tās būs manas pēdējās dienas Indonēzijā, bez apskāvieniem, bez skūpsta pat uz pieres. Mans vienīgais apskāviens būs lidostā, kas mani jau šodien rauj uz pusēm un liek domāt, ka šīs ramadāna dienas būs grūtākās, kādas es jebkad esmu emocionāli piedzīvojusi. Būt starp cilvēkiem un justies vientuļi savās emocijās.