šodien bija tā reize, kad biju dusmīga un tas nav biežāk kā reizi gadā. Un protams, ka visas samazgas dabūja pār galvu tas,kas nebija pelnījis - Viņš. Bet viņam ir kaut kas kas nomierina un es izdzīvoju šo dienu.

Tikai palika skumji. Es dodos prom 2. augustā, bet visu šo nedēļu raujos fucking konferencē, par ko šķiet pat pliku paldies nedabūšu. Vienīgais gandarījums ir dalībnieku smaidi un šodien pirmo reizi mūžā saņēmu šādu komplimentu - tev ir skaists rokraksts! :)