izvairos no cilvēkiem. negribas nevienu satikt un ne ar vienu runāt. dīvaini man. jūtu,ka noslēdzos vai varbūt noskaņojos. ir bail no tā visa, kas tuvojas. Visvairāk ir bail no tā,ka nebūs neviena, kas palīdzēs tikt ar sevi galā, toreiz bija Oskars, kas teica,ka būs labi, kas uzklausīja vaimanas par izjukušajām attiecībām un sniedza virtuālo kabatlakatiņu, kas teica saņemies un dzīvo un es klausīju. šoreiz es būšu viena, ja nu vienīgi atkal no zila gaisa uzradīsies stiprais plecs, pavisam negaidīti...