esmu mājās! Jauki pasēdējām smilškastē, riktīgi jauki kādam kaut ko stāstīt,ja tas kāds/i ir tevi labi pazīstami cilvēki :) neliels nogurums, bet laikam taps referāts par Japānas mākslu, šoreiz tiešām caur mokām uz skaistumu, es ceru.

Vispār esmu nedaudz attālinājusies no visiem, jo īpaši no romantiskās pasaules. Esmu aizmirsusi par Klīstošo Holandieti, lai klīst tālāk, jo īstenībā pats tā nolēma, brīdī, kad paziņoja, ka viņa nedeļas vizītes Latvijā nav nopietns. Bet vai vienmēr vajag nopietni, var tak vienkārši izbaudīt dzīvi. Es negribu uzreiz ņemt un precēties,man vienkārši patīk, sorry, patika viņa sabiedrība. Tam par godu pat tapa dzejolis (oi, cik gadi pagājuši kopš rakstīju dzeju...).

Īstenība esmu kļuvusi diezgan pašpietiekama, vajadzētu izbaudīt laiku, kas palicis Latvijā ar draugiem un iespaidiem un smaržām.


Es vēroju, kā kastaņiem lapas plaukst.