sēžu skype, garlaikojos, iedomājos ierakstīt svam bijušajam , kā sokas, kā nekā neesam nekādos ragos sagājuši... joks pēc joka, un sākas vecā dziesma, kā man , ko daru , ko domāju, kāpēc tas un kāpēc šitas... pats ar sāk sirdi kratīt kas un kā, pasūdzos par to, ka mājās sēžu un draugi kku pa pasauli vadās, darbaholiķi utt., nav kompānijas līdz jūrai :( un ko šams? piedāvājas! vēl šodien solījās kaut pie manis uz upi braukt... tā it kā nekas nekad nēbūtu bijis... atgriešanās tieši tai pašā laikā tieši pirms gada...