Vakardienas histēriskais murgs ir aiz muguras, ir jauna diena, jauna nedēļa, esam optimisma pilni, vai vismaz cenšamies noturēt to vilni ar Mraz palīdzību, kas skumjas notis dzied ar smaidu...

Ir kaut kādi sapņi, pilni zīmju un nojautu, nedaudz bail... man ir bail no pašas dzīves, no tā cik viss ir nopietni, man ir vēl kāds laiciņš baidīties un tad būs jāsāk rīkoties

Visas manas histērijas/panikas/dusmu lēkmes ir saistītas ar bikšaiņiem, nu ko es varu padarīt, ka man sirdij tuvi, ir ideja, ka ir jāsāk atveseļoties, vai nu aizmirstot par šo radījumu eksistenci, kas nemaz nebūtu slikti vai izbaudot jaunību, beidzot sākt iet uz randiņiem, kas tiešām ir randiņi (ar puķi un saldu buču)

-> interesants fakts, savā mūžā no vīrieša tikai 2x esmu saņēmusi ziedus, no kurām 1x bija mana vārda diena tā,ka arī tas neskaitās, skaitās tikai mana dzeltenā roze manā pašā pirmajā randiņā :p

būs jauka nedēļa! un ne tikai man, bet arī JUMS!

Tags: dzīve, viņi