es aizmirsos. lai es aizmirstos man vajag cilvēkus. lai gan garastāvoklis nebija radīts cilvēkiem, biju nosolījusies un solījumus es turu... parādījos tur un jau pirmais lika smaidīt, sakot, ka labi izskatos. patīkami dzirdēt, jo vairāk tādēļ, ka es reti krāsojos un šoreiz to darīju ar mērķi novērst uzmanību no visa pārējā. smaidu uzdzina balonu pūšana un tad jau tēja un saldumi un sarunas, tik sen jau kaut ko tādu vajadzēja!!! es to nedomāju par sevi, es domāju savus mīļos studiju biedrus, nekad nebiju domājusi, ka mēs varam tik ļoti aizrauties...


garastāvoklis labots uz brīdī līdz mirklim, kad (tagad) sāka skanēt dziesma, kas uzjundī atmiņas. nedaudz sāpīgi, bet priecē, ka asras nesprāgst pa visām pusēm. es atveseļojos un man pat nevajag citu vīrieti , lai izmirstos (randiņš, ko minēju bija vēl pagājušo gad). Saraustītas domas, bet šajā sakarā, dīvaini, bet tik ļoti daudzām meitenēm pašlaik nav vēlmes pēc attiecībām, man tai skaitā, kas nedaudz biedē, jo pēdējo reiz ar šādām sajūtām nokļuvu vienu soli no altāra. . . bet ko tur domāt daudz, dzīve ir dzīve un man patīk nesenā ķīniešu doma, ko lasīju, ka DZĪVE ir jādzīvo kā peldot pa upi bez airiem ar skatu un paveikto ceļu. Tā arī darīsim.