urn:lj:klab.lv:atom1:bessa chuuskas shnjaaciens chuuskas shnjaaciens bessa@navigator.lv Nise 2013-06-29T20:03:07Z 2013-06-29T20:03:07Z urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:140384 2013-06-29T23:02:00 2013-06-29T23:02:00 2013-06-29T20:03:07Z 2013-06-29T20:03:07Z <center><img src="http://img-fotki.yandex.ru/get/9163/205086881.c/0_9c921_d140f074_orig"><br> <a href="http://nataly-lenskaya.livejournal.com/562701.html">А кто вы в сказке?</a></center>T urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:139967 2011-12-05T18:04:00 2011-12-05T18:04:00 2011-12-05T16:18:48Z 2011-12-05T16:18:48Z Latvijas Energoinformācijas apmaiņas asociācijas parapsihologi uzskata, ka ir apsteiguši reliģiju, jo cilvēka smalko matēriju jau spēj pierādīt. Asociācijas prezidents Valērijs Paramonovs teica, ka piem. dvēseli var nosvērt.<br />Zinātniski ir pierādīts, ka cilvēka nezūdoša daļa, ko reliģijā sauc par dvēseli, bet zinātnē par energoinformācijas matricu, sver no 3-7 gramiem. Ir veikti eksperimenti. Mirstošu cilvēku novietoja uz speciāliem svariem un zinātniski novēroja, kas ar viņu notiek mirstot. Mirstošais tika nosvērts pirms nāves un tūlīt pēc tās iestāšanās. Izrādījās, ka nomirstot cilvēkam 3-7 grami svara kautkur pazūd. Mirstošo ne tikai svēra, bet vienlaikus ar speciālu fotoaparātu, ievietojot tajā infrasarkano staru filtru, uzfilmēja dvēseles dinamiku, tai iznākot no fiziskā ķermeņa. Dvēsele atrodas sirds rajonā, kura, cilvēkam mirstot, virzās uz smadzenēm un iznāk ārā caur mazā avotiņa spraugu paurī. To pierādījuši vācu zinātnieki, viņi ir uzņēmuši videofilmu. Pēc dvēseles svara varot spriest arī par cilvēka garīguma pakāpi. Jo dvēsele svarā vieglāka, jo tai mazāk grēku (sārņu vai karmas) un tā ir garīgāka. ("Ārpus realitātes" 2002. g. ) urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:138151 2011-11-09T08:17:00 2011-11-09T08:17:00 2011-11-09T06:20:09Z 2011-11-09T06:20:09Z Ziņās rāda, ka Liepājā temp. pa dienu sasniegšot +8, sešos no rīta jau bija +11, un tagad +12. Jauks novembris :)) urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:137827 2011-11-07T18:02:00 2011-11-07T18:02:00 2011-11-07T16:07:05Z 2011-11-07T16:07:05Z Pusdienaas shodien cepti vaariitie kartupeliishi, vistas filejinja patureeta majoneezee ar kjiplokiem, apviljaata miltos un apcepta, saliku uz shkjiivja katram tomaatinjus, vaariitu olu sagrieztu 4 daljaas, pa virsu ruccolas salaatus ar riiveetu sieru un apleeju ar oliiveljljas, kjiploku, zaljumu meerciiti. Viirieshiem garshoja. urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:137172 2011-09-16T10:53:00 2011-09-16T10:53:00 2011-09-16T07:56:11Z 2011-09-16T07:56:11Z Vajadzīgs-3 āboli.<br />Mīklai-10 ēd.karotes miltu,8.ēd.k.pūdercukura,8.ēd.k. piens,4.ēd.k.eļļas,2olas,3.ēd.k.mandeļu milti(es aizstāju ar kafijas dzirnaviņās samaltām mandeļu skaidiņām),1tēj.k.cep.pulvera,nedaudz ruma.<br />Virskārtai- 2 olas,110gr.sviesta,110gr.pūdercukura,2.ēd.k.v<wbr />aniļas cukura.<br /><br />Sajauc mīklu,tikai tik daudz,lai masa ir vijīga un viendabīga.Lej veidnē un pa virsu saliek ābolus.<br />Cep 180 grādos 20.min.<br />Tikmēr pannā izkausē sviestu uz lēnas uguns,tad pievieno pūdercukuru.Maisa,līdz izkūst.Noņem no liesmas un tikai tad,kad kūkas cepšanas laiks pagājis,pielej sviestam olas un ar putojamo slotiņu maisa,pieliek vaniļu un atkal samaisa.Tad lej virsū uz pusizceptās kūkas un vēl liek cepties uz 20.min.,līdz virskārtiņa ir brūna.<br />Es cepu mazliet ilgāk-kādu pusstundu.<br />Tā kā nekā sarežģīta.<br />Lai garšo!<br /><br />Špikots draugos :) Izskatās gardi un ātri! urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:136597 2011-05-16T11:09:00 2011-05-16T11:09:00 2011-05-16T08:10:30Z 2011-05-16T08:10:30Z Vedeejiem par atraktiivo darbu un ieintereseetiibu nopirkaam lidojumu ar deltaplaanu un lielu trauku ar medu, ceru, ka patiks daavaninja. urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:136376 2011-05-16T11:04:00 2011-05-16T11:04:00 2011-05-16T08:07:28Z 2011-05-16T08:07:28Z Nevaru vien nopriecaaties par saviem Bites reekjiniem, 3x vairaak runaaju, zona visur 5x labaaka, reekjins nepaarsniedz 3 ls meenesii, agraak LMT maksaaju pa 15 un uz augshu, un veel baidiijos runaat, jo tad bija ap 20. Un tad veel tie skaistie apsveikumi no Bites sveetkos, nu prieks nu!!! :)) urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:135924 2011-05-07T23:18:00 2011-05-07T23:18:00 2011-05-07T20:21:41Z 2011-05-07T20:21:41Z Vakar jauka diena iepaziistot sviniibu vietu ar vedeejiem un apspriezhot kaazu scenaariju. Shodien- ciemoshanaas pie viira vecaakiem, pastaiga pa mezhu, brauciens ar moci uz Lietuvu pusdienaas, Ātrs un bez Zēlastības 5, icealus un chuchumuizha. Kas var buut labaaks par sho! urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:135658 2011-05-03T21:17:00 2011-05-03T21:17:00 2011-05-03T18:19:50Z 2011-05-03T18:19:50Z Preciizi peec meenesha lielaa diena klaat, cik aatri paskreeja pus gads!!!:)))) Un vedeeji arii pieteicaas citi, kas ljoti gribot muus vest. Neviena mana draudzene taa nepriecaajaas par mani, kaa vinja, ar kuru esam tikushaas labi, ja 7 reiziites, bet re kaa taa dziive saved cilveecinjus kopaa. urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:135265 2011-03-14T12:33:00 2011-03-14T12:33:00 2011-03-14T10:35:32Z 2011-03-14T10:35:32Z Manai mammai jau ir paari 70, bet, kad kaads vinju nosauc par vechinju, vai sirmgalvi, tad sirds sazhmiedzas. Man vinja vienmeer buus jauna un skaista! urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:134982 2011-03-01T17:16:00 2011-03-01T17:16:00 2011-03-01T15:17:39Z 2011-03-01T15:17:39Z Shodien sakaarojaas bubertu, jaasanjemas un jaauztaisa! urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:134783 2011-02-21T21:41:00 2011-02-21T21:41:00 2011-02-21T19:42:44Z 2011-02-21T19:42:44Z Kādā rudens vakarā, kad man bija 4 gadi, pēc pastaigas caur košu kastaņu un kļavu lapu piebirušu parku iepretim Lielauces muižai, pirmo reizi mūžā mammas lasījumā dzirdēju pasaku par Zelta Zivtiņu. Zivtiņu, kas vecajam vīram, apmaiņā pret savu brīvību, dāvāja trīs vēlēšanās. Līdz tam biju dzirdējis jau vairākas aizraujošas pasakas par burvjiem un fejām, taču šī uzrunāja visvairāk un manī radīja kādu kvēlu vēlmi. Tobrīd vēl neaptvēru pasakas visu būtību (ja vispār pastāv konkrēts vecums, kurā to var izdarīt), taču skaidri atminos, ka biju dziļā neizpratnē par piedāvājuma pašu struktūru (acīmredzot jau toreiz manī sāka mosties inženiertehniski racionāla prāta iezīmes;) ). Nespēju saprast, kādēļ ir vajadzīgas veselas trīs vēlēšanās, kuras bez tam tika izlietotas tik pavirši, ja pietiktu tikai ar vienu vienīgu piepildītu vēlēšanos…<br /><br />Nākamajā rītā savai mammai palūdzu diegu spolīti, dažas lielās kantora saspraudes un devos uz paris simts metru attālo urdziņu, kas kādreiz tecēja cauri vecajam muižas parkam, ķert Zelta Zivtiņu. Konstatētais fakts, ka priekšā paveras vien izžuvis un lapām piebiris grāvis, it nemaz neapslāpēja manu nopietno apņemšanos. No kancelejas saspraudes lietišķi izlocījis ko līdzīgu āķim un iesējis to diega galā, sāku savu atbildīgo uzdevumu – noķert Zivtiņu, sēžot uz aptrupējuša koka tiltiņa malas.<br /><br />Vai nu tā nebija īstā diena, jeb pārlieku vēlais rudens jau lika par sevi manīt, taču man neķērās… Tiku izvilcis daudz un dažādu skaistu kļavas lapu eksemplāru, tomēr, pat neskatoties uz tāda vecuma bērna, kāds toreiz biju es, bagāto fantāziju, sapratu, ka neviena no tām neatbilst manam priekšstatam par Zelta Zivtiņu – īstu, aptuveni četras bērna plaukstas garu karpveidīgu (jo karpa nu bija tā zivs, kuru vienīgo pazinu) runājošu zivi, kādu sev to biju iztēlojies. Mana tā brīža apņemšanās tiešām bija apbrīnas vērta, jo pat neraugoties uz aicinājumiem pusdienās, pavadīju uz tiltiņa visu dienu. Savukārt pateicoties mammas dziļajai lietas izpratnei un piegādātajām gardajām sviestmaizēm, es izturēju līdz pat vakaram.<br /><br />Un tad kā zibens no skaidrām debesīm pār mani nāca apjausma - ne tur makšķerēju!!!<br /><br />Atgriezos mājās un ķēros pie darba! Gatavoju kuģi, ar kuru braukt jūrā, jo tieši tur vecajam vīram no pasakas veicās ar Zelta Zivi!<br /><br />Kad darbs tika paveikts, saguris, bet gandarīts un priekpilnas nojausmas pārņemts par paredzamo veiksmi, iemigu.<br /><br />Jaunas dienas rītā devos uz jūru (zaļu aļģu nedaudz aizaugušo dīķi), aiz sevis striķītī vilkdams kuģi (aptuveni 30x50cm lielu papes pasta sūtījumu kasti) ar pilnu inventāru un ekipējumu. Nonācis līdz krastam, iestūmu savu peldlīdzekli ūdenī un pats kāpu iekšā. „Kuģī” nez kāpēc strauji sāka sūkties ūdens un burtiski piecu sekunžu laikā tur pat pie krasta tas nogrima. Es izglābos un tiku sveikā ar piesmeltiem zābaciņiem. Kopš tā brīža, manas neveiksmes Zelta Zivtiņas ķeršanā atkārtojās vairāk kārt.<br /><br />Atceros dienu, kā sasniedzis 5 gadu vecumu, atrados viens pats mājās, gaidot atgriežamies vecākus no darba un vēros melnbaltā televizora ekrānā, kurā melnā rāmī tika rādīta kāda augsta valstsvīra kārtējā aiziešana. Un tad mani pārņēma panika. Es sāku šausmīgi stipri raudāt un lūgties Dievu (nekad par tā esamību vai neesamību ģimenē netika runāts, sevišķi ņemot vērā to laiku politisko ideoloģiju), stāstot Viņam, ka negribu tik drīz mirt, kā tie onkuļi televizorā, jo es vēl neesmu noķēris Zelta Zivi un palūdzis viņai savu vēlēšanos!<br /><br />Kā šodien atceros tā brīža emocijas un asaru straumes. Toreiz iedomājos, varbūt Dievam varu izstāstīt visu un palūgt savas vēlmes piepildīšanos. Un es izstāstīju un palūdzu… Palūdzu tik stipri un tīri, cik piecgadīga bērna dvēsele to spēja.<br /><br />Mani pārņēma pilnīgs miers, un es aizmigu.<br /><br />Aizmigu līdz pat 25 gadu vecumam, ar nelieliem pārtraukumiem, kad tieši kā 20 gadu nebiju bijis savā bērnības zemē – Lielaucē, pie Lielauces ezera, muižas, savām mājām. Šie 20 gadi paskrēja ātri un nemanāmi kā viens mirklis starp ikdienas dzīves kņadām, dziļi sirdī joprojām meklējot un gaidot Zelta Zivtiņu, kurai atklāt savu vēlēšanos… Joprojām meklējot, jo miegā tika piemirsts, ka jau 20 gadus atpakaļ viss tika nokārtots pēc mana lūguma…<br /><br />Ko tad es tiku vēlējies šo gadsimta ceturksni atpakaļ? Nekā mistiska. Nebūt nesāku ar lūgumu pārvaldīt materializācijas, levitācijas, telepātijas brīnumus. Tad man tas viss šķita kā pats par sevi saprotams, nepārzinot šādus apzīmējumus..:)<br /><br />Lūdzu tik vien kā kļūt par burvi… Tādu burvi, kura labās vēlēšanās piepildās. Tādu burvi, kurš spētu palīdzēt citiem. Bērnībā domāju, ka vēlētos prast piepildīt citu cilvēku vēlēšanās, bet tad sapratu, ka varētu kā burvis burt, lai arī citi top par burvjiem. Vai mana vēlme tika uzklausīta? Lai cik tas neticami arī nešķistu, jā - tā tika gan uzklausīta, gan piepildīta! 25 gadus tiku vadāts cauri dzīves situācijām, kas prasmi būt burvim, kā likteņa noteicējam, noveda līdz apzinātam stāvoklim.<br /><br />Ilgi un smagi nāca apziņa, ka visas vēlēšanās piepildās, bet ne visas vēlmes nes laimi. Bieži nācās krist vēl un vēl, lai beidzot noticētu, ka klupienus daru sev pats. Lai gan vēl nebūt neesmu visu protošs burvis, vēl tikai mācos, kā sacīja kādas mākslas filmas personāžs, taču es cītīgi ravēju un kopju savas apziņas dārzu, jo zinu – tas ietekmē visu manu dzīvi. Visu to realitāti, kurā pašreiz atrodos un ar kuru ne vienmēr esmu pilnīgā mierā.<br /><br />Lai novērtētu un apzinātos gaismas un krāsu spēles, jāiepazīst ir statiska tumsa. Lai zinātu pasacīt, ka ir silti un labi, jāzina, kā ir, kad salst, bet pilnvērtīgi dzīvot spējam vien tad, kad apzināmies nāvi. No tās nav jābaidās un tā arī nav jāpielūdz. Pret to nav jāizturas pavirši un nav jāignorē. Tā tikai ir jāpatur savā apziņā kā dzīves pretmets. Kad vairums no mums spēsim nāvi paturēt savā skaidrajā apziņā salīdzinājumam, tās fiziskā izpaušanās vairs nebūs nepieciešama. Tā ir viena no Visuma līdzsvara likuma izpausmēm. Tad patiešām spēsim novērtēt pilnās krāsās šo Dieva Dāvanu – dzīvi!<br /><br />Nav nekā nedz slikta, nedz laba, jo viens bez otra vienkārši nespētu pastāvēt. Taču svarīgi, ko tieši izvēlamies par savu realitāti, piesaistot savu apziņu, bet ko paturam prātā kā atskaiti.<br /><br />Atmosties no maldu miega un atcerēties sevi…<br /><br />Kā neapzinātā miegā atrodamies tad, kad šķiet, ka viss riņķī un apkārt radies no mums neatkarīgiem apstākļiem. Kad domājam, ka slimības uzrodas nelaikā un nepelnīti, bet lielie laimes vinnesti ir nejaušības gadījuma skaitļa kaprīzes. Kad božamies par politiķu meliem un kliedzam, kur skatās Dievs, kas pieļauj visas pasaules netaisnības un necilvēcības. Jā, tās ir maldu miega pazīmes, kad šķietam sev niecīgas un bezspēcīgas skaidiņas likteņa upes virpuļos, vai gluži pretēji – iedomājoties sevi Dieva vietā…<br /><br />Līdz ko sākam tajā visā saskatīt paši sevi, mēs sākam atmosties… Kad sākam atmosties, mēs sākam redzēt sevi no malas un saprast, ka esam tas pats lielais fui, par ko runājām, rādot ar pirkstu uz visu sev apkārt.<br /><br />Cilvēks ir tāds, kādu veidojis sevi pats. Radītājs viņam ir devis pilnīgi visu šim nolūkam nepieciešamo, un pats galvenais – izvēles brīvību. Ja šis teikums nav mums pieņemams, tātad vēl guļam miegā…<br /><br />Daudzi diži pasaules prāti ir domājuši, kā parādīt citiem, ka viņi guļ, neizprotot pašu šīs būtības paradoksu – guļošais neredz, ko viņam rāda, bet nomodā esošais vairs neguļ. Tas ticis darīts gan ar varu, gan mīlestību, taču lielākoties pārkāpjot vienu no svarīgākajiem likumiem – brīvas gribas likumu. Katram ir tiesības gulēt un tiesības būt nomodā, kad vien viņš to vēlas. Ja kāds mūs patvaļīgi modina, viņš pārkāpj likumu. Tas, kurš ir laimīgs un patiesi atvērts dzīvei, nevienu nemodina, skaļi kliedzot, jo apzinās - miegs ir tik pat svarīgs kā nomoda. Viņš vienkārši palīdz baudīt nomodu tiem, kas to vēlas, ļaujot gulēt tiem, kam tajā brīdī svarīgāks ir tas. Atpazīt šādu cilvēku var pavisam vienkārši - paskatoties uz viņu un satiekot prieka pilnu un apgaroti siltu skatienu. Bez ažiotāžām, reklāmām un intrigām.<br /><br />Cilvēks var visu, jo viņam ir dots jau pilnīgi viss. Zinu to, jo līdz sapratnei pats esmu nācis caur maldiem… Un cilvēks no tā visa var viegli atteikties, dzīvojot sevis paša radītu maldu realitātē. Šis mehānisms vienlaicīgi ir gan ļoti vienkāršs, gan neaprakstāmi sarežģīts. Pasaulē viss ir līdzsvarā un vienādās proporcijās, savukārt mums atliek vien izvēlēties, uz ko koncentrēt savu uzmanību. Tas tad arī veidos mūsu realitāti. Lai cik neaprakstāmi burvīgi ziedošs dārzs būtu mūsu priekšā, to nekad nespēsim novērtēt, ja koncentrēsim visu uzmanību uz vienu pašu kāda sunīša atstātu atzīmi dārza nostūrī. Nespēsim novērtēt, ja par to runāsim un visas savas domas nodarbināsim tikai ar šo vienu faktu. Ja to vien darīsim kā analizēsim un pētīsim šo „nelāgo izdalījumu”, ar laiku mūsu apziņa pilnīgi izslēgs faktu, ka riņķī ir skaists dārzs, un ar šo brīdi mēs paši sevi būsim izmetuši ārā no paradīzes… Un tas arī būs vienīgais, ko spēsim radīt paši un par ko mācīsim citiem…<br /><br />Savukārt tādas iepr. minētās lietas kā, piemēram, materializācija, levitācija, telepātija tam visam seko un tajā visā ir iekļautas. Bez jebkādas mistikas, jo mistika ir vien tas, ko nepārzinām vai esam piemirsuši. Tās ir tik pat reālas lietas kā koša rudens lapa ceļa malā, kucēna draiska vāļāšanās pludmales smiltīs un savas astes ķeršana, saules riets dzestrā septembra vakarā, mīļotā cilvēka neatkārtojamais smaids, kas vērsts tieši tagad un tieši Tev. Kā liepziedu un pļauta siena galvu reibinošais aromāts. Sienāžu dziesmas. Jūras vēja samtainais pieskāriens un spēle ar matiem… kā Mīlestība…<br /><br />Un tik pat reāls fakts, kā tuvinieka pēkšņa vai ne tik pēkšņa aiziešana, atgādinājumam atcerēties novērtēt pašiem to, kur atrodamies ŠOBRĪD.<br /><br />Visbagātīgāko dzīvi ar skaidru un patiesu apziņu, kurā ietverta visa emociju gamma, var nodzīvot arī vienas dienas laikā. Kad spējam novērtēt un izanalizēt savu esību. Ja tam nepievēršam vērību TE un TAGAD, tam var nepietikt arī 120 gadu gara cilvēka mūža, bet ja pievēršam, var izrādīties gana arī ar dažām patiesas dzīves minūtēm. Tā ir apskaidrība – viskrāšņākais, kas ar cilvēku var notikt dzīves laikā!<br /><br />Manas dzīves lielākais prieks un gandarījums ir redzēt, kā atveras un uzzied Cilvēks. Kādu gandarījumu viņā rada apziņa, ka viņš pats ir savas dzīves galvenais režisors. Jo vairāk vis riņķī būs laimīgu cilvēku, kas saprot, ka viņu rokās ir viss, jo laimīgāks kļūstu es pats…<br /><br />Lai jauka un apzināta jūsu esība un vienmēr ar priekpilnu pateicību atcerieties par to Zelta Zivtiņu sevī, caur kuru mūsu vēlmes spēj piepildīties neierobežoti!<br /><br />/A. Mantess/ urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:134539 2011-02-21T10:43:00 2011-02-21T10:43:00 2011-02-21T08:46:36Z 2011-02-21T08:46:36Z Kur doma, tur energjija. Ja domaasi par to, kaa tev saap piem. galva, taa saapees veel vairaak, jo ar domaam tu dod saapeem energjiju, taapat ir ar visu citu- domaasi, ka valstii visi korumpeeti zaglji, kriize vai tml., sanjemsi to visu. urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:134283 2011-02-21T10:41:00 2011-02-21T10:41:00 2011-02-21T08:43:35Z 2011-02-21T08:43:35Z Viss un visi apkaart ir slikti? Saac mainiities pats un esi labs, tad arii citi apkaart buus labi! urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:133939 2010-08-25T22:34:00 2010-08-25T22:34:00 2010-08-25T19:38:54Z 2010-08-25T19:38:54Z Ljoti garshiiga recepte:<br />Sagriezh plaanaas shkjeelees kabaci, liek cepeshpannaa, apber ar garshvielaam, saali, pa virsu malto galju, garshvielas,atkal kaartinju ar kabachiem, siipolus (var apceptus,kaa nu kuram garsho)tomaatus, paarlej ar sariiveetu un ar olaam sajauktu sieru, cep cepeshkraasnii.... mmmmm urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:133829 2010-08-22T22:00:00 2010-08-22T22:00:00 2010-08-22T19:07:44Z 2010-08-22T19:07:44Z Miiljotais uzdaavinaaja dzimshanas dienaa velosipeedu, neesmu braukusi ar taadu vai vispaar kautkaadu jau gadus 18, jo tiinja gados pamatiigi nozhaavos un aadu atstaaju uz asfalta, tad nu no taas reizes ar riteni esmu uz juus- mashiinaa droshaak. Bet nu baigi jau gribeejaas velosipeedu, lai var skaistaa laikaa gar juuru paripinaaties, pat noskatiiju Depo vienu taadu normaalaa cenaa un mazu, lai var viegli uzkaapt... Un nu man ir smags, liels ritenis, ar n-tajiem aatrukiem, cietu seedekli, uz kuru es pat taa iisti nevaru apseesties, jo bail no augstuma. Negribas jau miiljoto aizskart, kaa nekaa centaas un taa, bet nu jau beigushies visas atrunas ar karsto laiku un darbu, taapeec buus jau laikam jaasanjemas un jaakaapj virsuu kaiminjiem par apsmieklu, jo neesmu paarliecinaata, ka vispaar veel atceros, kaa ir jaauzkaapj un kur nu veel- kaa ir jaaminas. urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:132865 2010-07-26T15:51:00 2010-07-26T15:51:00 2010-07-26T12:57:39Z 2010-07-26T12:57:39Z Pēc BBP visa jūrmala pilna ar dārgumu meklētājiem, pazuduši maki,mobilie,ķēdītes laikam uz svara varēja dabūt. Man gan labāk patīk Liepāja bez svētkiem, mierīga, izbraucama, klusa un tīra, mīlu es šo pilsētu arvien vairāk un vairāk. <br />Šodien secināju, ka neuzticos cilvēkiem, kas runājot rauc pieri, tas izskatās pēc aizstāvības pozas, mans MV aizstāvības runās vienmēr mēdz tā darīt, un šodien ievēroju, ka ne viņš vien. <br />Un vēl- mežos jau ir gailenes- dievinu sēņošanu!!! urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:132423 2010-05-15T23:54:00 2010-05-15T23:54:00 2010-05-15T20:55:30Z 2010-05-15T20:55:30Z atradu baigi labo saitu, kur webkameraas var apluukot Gruziju, gandriiz vai sajuuta taada, kaa esot tur <a href="http://www.livegeorgia.ge/en/tbilisi-live/sameba-temple-1.html">http://www.livegeorgia.ge/en/tbilisi-li<wbr />ve/sameba-temple-1.html</a> urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:132122 2010-05-01T19:45:00 2010-05-01T19:45:00 2010-05-01T16:46:59Z 2010-05-01T16:46:59Z Vakar +22, shodien atkal 9, nevar saprast vilkt zaabakus, vai tomeer saakt uz kurpeem paariet, gandriiz kaa IIrijaa- laiks mainaas pa stundaam. urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:131921 2010-04-20T21:24:00 2010-04-20T21:24:00 2010-04-20T18:32:43Z 2010-04-20T18:32:43Z Visu dienu staaveeju klaat un skatiijos kaa manas bijushaas draudzenes bijushais puisis bijushajaa "dzimtajaa" pilseetaa taisa mashiinu, lai varu braukt uz DK apluureet radus, un naakas secinaat, ka laukos tas viss sanaak leetaak, kvalitatiivaak un aatraak!!! Nosalu gan kaa diegs, un kaajas sagura uz augstajiem papeezhiem klabureejot. urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:131818 2010-03-31T19:48:00 2010-03-31T19:48:00 2010-03-31T16:49:53Z 2010-03-31T16:49:53Z Liepaajaa +17 graadi!!! Neatceros taadu vasaru martaa, gandriiz vai jaabrauc sauljoties! urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:130837 2010-03-21T12:41:00 2010-03-21T12:41:00 2010-03-21T10:48:06Z 2010-03-21T10:48:06Z Negatiiva pieredze arii ir pieredze, dazhreiz pat veertiigaaka, nekaa pozitiivaa, katraa gadiijumaa iemaaca vairaak nekaa pozitiivaa. Tad nu riskeeshu un izcepshu tajaa Rimi karstumizturiigajaa stikla traukaa lazanju, ceru, ka stiklus no cepeshkraasns nav iipashi gruuti izvaakt! urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:130612 2010-03-19T16:16:00 2010-03-19T16:16:00 2010-03-19T14:18:30Z 2010-03-19T14:18:30Z Shodien sapratu, kaadu atbildi es gribeetu dzirdeet uz manu suudzeeshanos par lieko svaru- Nee, miiljaa, tu neesi resna, driizaak paaraak tieva, negribi kautko garshiigu?!? urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:130486 2010-03-10T10:40:00 2010-03-10T10:40:00 2010-03-10T08:44:46Z 2010-03-10T08:44:46Z Jautājums muļķīgs, bet nomoka. Katru reizi ejot vislatvijas burvju saitā tb. draugiem elvē man paroli nākas ievadīt divreiz. Divreiz, jo pirmajā reizē viņš akurāti nobļaujas, ka vai nu parole nav pareiza, vai e pasts. Bet es taču nevaru būt ar tik līkiem pirkstiem, ka mēnešiem ilgi, katru reizi, ievadu nepareizu paroli. Esmu pārbaudījis spiežot uzmanīgi utt. Ko lai secina? Izmantoju chrome.<br /><br /><br />hosts?<br /><br />t.b.,<br />C:\Windows\System32\drivers\etc\hosts ?<br /><br />ja pareizi sapratu, tad 127.0.0.1 localhost<br /><br />tad problēma ir citur<br /><br />ad_nocendum<br /> uz kreisajiem saitiem redirektot reizēm. reizēm sanāk.<br /><br />sesijas kešs..<br /><br />nospied CTRL+F5 ikreiz pirms ievadi jūzernaimu un paroli!<br /><br />sesija kautkāda?piedod, esmu absolūta nulle šajos jautājumos<br /><br />sesija tikai, ja kreiss būkmārks,<br /><br />ne vienmēr - pārlūka konfigs arī var būt, ja pārlūks kešo automātiski biežāk apmeklētās lapas. ai, vsjo, nakts - jāiet gulēt!<br /><br />right, cilvēkam viss cits darbojas kā nākas, defaultie (nezināšanas kārtībā) nav mainīti - un pēkšņi vienai lapai kešo pēkšņi.<br /><br />then again, nepretendēju, ka sekoju līdz oranžo izdarībām. stil, neizklausās.<br /><br />a patiesībā - uzliec citu pārlūku un pastāsti, kādi tad rezultāti?<br /><br />just do it..<br />ja nepalīdz, svied manu padomu miskastē.<br />ir pustrīs naktī, nav iekāriena neko skaidrot :/<br /><br />ok, paldies :)<br /><br />man ar draugiem elvē un chrome ir tieši tā pat<br /><br />paskaties vai tev pl laiks precīzs urn:lj:klab.lv:atom1:bessa:130227 2010-03-09T00:05:00 2010-03-09T00:05:00 2010-03-08T22:06:00Z 2010-03-08T22:06:00Z Ieraksts laimīgas sievietes dienasgrāmatā:<br /><br />"No rīta piecēlos, ātri, ātri nomazgājos. Aiznesos uz kūti, izslaucu govis, izdzinu ganos.<br /><br />Ātri uz māju, pamodināju, pabaroju un aizvedu uz skolu bērnus.<br /><br />Ātri uz mājām, izasināju izkapti, sapļāvu trušiem zāli, pabaroju, pārģērbos un nesos uz ofisu.<br /><br />Atlaidu pāris idiotus, nodevu atskaites valsts ieņēmumu dienestam, pārbaudīju ienākošos un izejošos maksājumus, noslēdzu pāris līgumus.<br /><br />Aizdzinu auto uz tehnisko apskati, samaksāju rēķinus par mitekli.<br /><br />Izņēmu bērnus no skolas, atvedu mājās, pabaroju, atstāju lai pilda mājas darbus.<br /><br />Aiznesos līdz skaistumkopšanas salonam. Tempā uz mājām.<br /><br />Izslaucu govis, atdzinu mājās, sapļāvu trušiem zāli, pabaroju.<br /><br />Uztaisīju vakariņas, pabaroju bērnus, izlasīju pasaku, noliku gulēt.<br /><br />Nomazgāju traukus, piekārtoju māju.<br /><br />Izgludināju veļu nākošajai skolas dienai. Iegāju dušā, pagrābu no galda apgrauztu sviestmaizi, paēdu, iegāju internetā, uzrakstīju dažus e-pastus.<br /><br />Ar mierīgu sirdi un domu par ražīgi pavadītu dienu, devos uz gultu un laidos miegā.<br /><br />Te pēkšņi šausmās pielecu kājās - SASODĪTS, vīrs taču visu dienu uz dīvāna guļ! - NEDABŪJIS!!!"