Tuesday, February 9th, 2010 |
10:01 pm |
runā, ka cilvēki necieš cilvēkus. šodien esmu ļoti cilvēciska. |
8:47 pm |
ienīstu otrdienas vakarus |
Monday, February 8th, 2010 |
4:07 pm |
tad izrādās uzstāšanās konferencē - tās ir 10 min. vai es spētu saspringt kaut vai uz tik ilgu kaunu? |
Saturday, February 6th, 2010 |
9:34 pm |
noepilēju kājas. laikam jau vēl uz kaut ko ceru. optimiste. |
Friday, February 5th, 2010 |
10:45 pm |
tā kā nu vajadzētu pastrādāt. tā kā nu vajadzētu kādu vakcīnu pret vēzi atklāt. kādu no nāves izglābt. a tik par bučām domājās. kalstu pēc glāstiem. ilgojos. dura. |
Thursday, February 4th, 2010 |
11:18 pm |
ne tikai zināšanas vairo skumjas. visa dzīve tās vairo. diez vai esmu palikusi gudrāka. vecāka un skumjāka gan. |
Wednesday, February 3rd, 2010 |
10:32 am |
ja es atrastu to pazudušo sunīti. saimniekiem to galīgi negribētu atdot. laikam zagļa daba man. |
10:28 am |
otrdienas nodzeršu. laikam. sajūtas attiecīgas - man pārbraucis pāri ceļarullis. ir pagrūti negribēt, lai vismaz vienam bišķi paslīdētu. un sāk mosties spītība. vienkāršā, vulgārā. principā būtu jānopērk jauna veļa. prasās. un jānogriež mati. |
Sunday, January 31st, 2010 |
10:08 pm |
man klusā kaimiņiene šodien izvācās. nedaudz žēl bija. biju jau pieradusi pie dīvainās dīvainībām. tagad istabas stūrī atradu spalvu kušķi no viņas krāsainā akseksuāra. piekāru pie lampas. lai atcerētos. bijušo kaimiņieni. un padomātu - vai man līksmāk dzīvot vienai vai ar kaimiņieni/ņu. nezinu. es laikam pārāk pieķeros. un tas, kam es pieķeros - tas mani pamet. parasti pamet. šodien kaimiņiene. konkrēti nepateikšu - kad tieši, bet arī āķītis ir atāķējies. šķiet. nu tā lūk. |
Thursday, January 14th, 2010 |
10:32 pm |
laikam jau jāpriecājas par to kas ir ... un jāpārstāj mocīties dēļ tā, kā nav ... dēļ tā, pie kā nevar tikt ... dēļ tā, kas neuzrodas ... domāju par viņu un nogāzos no krēsla ... pareizāk sakot - krēsls salūza ... nu man grīdā ir robs, salauzts krēsls un es zinu, kā ir nokrist no troņa augstumiem ... esi sveicināta uz zeme ... mīļā, sāc dzīvot un domāt reāli |
2:07 pm |
vai man ir jāsaka, ka es gribu, gribu, gribu ... ka ilgojos, ilgojos, ilgojos ... un ka alkstu, alkstu, alkstu ... viņa smarža, viņa garša un viņš pats ... un bez ir jāskumst |
Monday, January 11th, 2010 |
7:45 pm |
jaunā kaimiņiene ir klusa. ļoti klusa. tik klusa, ka īsti nedzird pat elpojam. |
1:49 pm |
labi, ka nav laika. ir mazāk iespēju gruzīties. taču nav tā, ka laika trūkuma dēļ iespēju nav. mani satrauc jaunā kaimiņiene. redzēs - vai maz spēsim saprasties. taču trīs nedēļas nav mūžība. un mēnesi var izdzīvot jebkurā situācijā. turklāt to varam mēs abas. es ceru. vai man ir jāatgādina, ka kalstu un ka daļa no laimes man nav? |
Saturday, January 9th, 2010 |
8:41 pm |
pie labām lietām ātri pierodot ... un tā ir ... viena labā lieta šogad vairs nav uzradusies ... otrai šodien nebija man laika ... un tad sāc viļāt ... viļāt domas, viļāt kreņķi, viļāt kamolu kaklā ... 55 bumbiņas |
Tuesday, December 15th, 2009 |
11:20 am |
un vēl ... vakardienas kretīniska līksmība ... pieķerts greizsirdībā ... metās bučoties tā, ka sasit degunu ... tā sasit, ka deguns sāk asiņot ... un nu bučoties īsti nevar ... a gribās, tā gribās ... ka purina |
11:16 am |
runcis nav krokodils ... viņš pats man to teica |
Wednesday, December 9th, 2009 |
3:13 pm |
jo labāk - jo labāk ... kā tik palaižu printēt dokumentu - nokārās pilnīgi viss ... vēl tikai gaisma koridorī neraustās ... bet nu es varu dot laiku ... turklāt man vēl ir šis tas jāizprintē ... vēlams līdz rītrītam |
Tuesday, December 8th, 2009 |
2:32 pm |
jaunās tumbiņas ir seksīgas - labi skan un lieliski izskatās :) |
Tuesday, December 1st, 2009 |
9:40 am |
man žēl nokauto tumbiņu |
Monday, November 30th, 2009 |
11:03 am |
sirēnas gaudo laikam rudens ka tik pabučoties |