| 1:58p |
savādi apzināties, ka vienīgi divi, kas mani ir ar mieru pieciest ... nu vismaz savu ērtību dēļ - ir būtnes rižiem purniem ... pārējie alkst izlasīt manu nekrologu ... jo dzīvot jau es tāpat nemāku ... diemžēl nevaru jūs iepriecināt ... esmu vesela un jūtos labi ... tā kā varat turpināt burkšķēt un izmest dzēlīgas piezīmes |
| 3:34p |
straujā gaitā nākošs kolēģis ... jau no koridōra vidus sauc, ka "šodien priekšnieks ir pieejams" ... es turpinu viņā vērties kā brīnumā, taču viņu tas nebremzē, gaitai nepalēlinoties, viņš turpina ... "priekšnieks ir pieejams tīri fiziski, ja tev ir vēlēšanās" ... nu jau izbrīns ir ne tikai manās acīs ... jautāju - ko viņš ar to domā? ... nu jau atpakaļgaitā viņš mēģina papildināt jau tā pateikto ar "viņš šodien ir darbā vismaz līdz četriem, ja tev vajag" un "aizmirsti, ko es tev te visu sarunāju" ... atteicu, ka ņemšu vērā un arī ka tūlīt visu aizmirsīšu ... kolēģi mēdz būt kā brīnumi ... neizprotami kā zvaigznes |