| 10:02a |
vakarvakars pagāja zem lielās pļāpu zīmes. kādas trīs garās pļāpas. kādas piecas ne tik garās. tā kā vakar biju ļoti pieprasīta uz populāra. aizkustināja - tu tikai mani neatstāj, jo bija patiesi no sirds. un tad vēl piebilde - ja tu klausies - es jūtu, ka tu dzirdi. es gan neesmu pārliecināta, vai mūsu attiecībās ir tas vieglums, patiesums un atklātība, kādā tās vakardien tika vērtētas - visvairāk es šaubos par vieglumu. nu un pārējais - cik nu cilvāka spēkos vispār var būt, turklāt, ja šis cilvēks vēl ir sieviete. un vēl ielūgums uz piektdienas vakara mohito šaurā dāmu lociņā ar izmeklētām klačām un sabiedriski politisko norišu kritiku. un mani konteineru kravu pārvadājumi - lai arī sāpīgi, sāpīgi, tomēr notrulinās. vēl tikai nedēļa. tomēr lai nu kā - šobrīd vēl ar nelielu piespiešanos un rakstura stingrību, tomēr mēģinu acis vērt vaļā, skatīties un redzēt. vakar ieraudzīju jauko sargu - pat smaidīja īsajā saviesīgaja sarunā. ar šorīta sargu jau iepazināmies. un vēl vakardienas smalki kruzuļota dudināšana ar jauno profesoru divu gaiteņu garumā. šarmān. |