| 4:08p |
Mazā sarkanā kladīte
Viņš atrada manu kladi, to kladi, kurā es rakstu savas domas.
Viņš neticēja ka tā esmu es, viņš samulsa un neveikli ieklepojās.
Es mulsi smaidīju un teicu, ka tam nav nozīmes.
Bet viņš aizbēga. Es nopūtos - cilvēkiem nepatīk slimas personības. |
| 4:15p |
Maggoty
Atkal sastrīdējos ar Viņu.
Kāpēc mēs nevaram būt kopā laimīgi?
Kāpēc vienmēr šie strīdi? Kāpēc pārmetumi no viņa puses?
Mani tas nogalina - no vienas puses strīdi, ka es viņu necienu, no otras psues - viņa necieņa pret mani. Un es tam pakļaujos kā šunelis. Lienu un rāpoju uz vēdera viņa priekšā. Skūpstu zemi, pa kuru viņš staigājis, un ceļu viņu debesīs. |